Liepājas Centrālkapos LKOK Hermaņa Treilopa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Hermanis Treilops. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris
HERMANIS TREILOPS
1890 – 1957 

Vēsturiska atkāpe. Hermanis Treikops dzimis 1890. gada 15. maijā Liepājā. Strādnieks. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. Pirmā pasaules kara sākumā pārcelts uz 48. Sibīrijas strēlnieku pulku un nosūtīts uz fronti Karpatos, kur piedalījies kaujās, smagi ievainots. Pēc izveseļošanās kā vecākais unteroficieris 234. Bogučaras kājnieku pulka rindās cīnījies Polijā, kur kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. janvārī, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes II Cēsu bataljona sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, pēc tam pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas un pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalsošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. jūlijā pie Līvāniem izlūkgājienā Kalvānu sādžas rajonā seržants Treilops “sadursmē ar ienaidnieka pārspēku durkļu cīņā lieliniekus padzina, ieguva 2 ložmetējus un saņēma gūstekņus. Būdams ievainots, neatstāja ierindu līdz cīņas beigām”. 

Atvaļināts 1920. gada 2. oktobrī. Vēlāk atgriezies armijā, līdz 1940. gadam dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā. Sākoties komunistiskajai okupācijai atvaļināts, dzīvojis Liepājā. Strādājis Tosmares kuģu remonta rūpnīcā, vēlāk sērkociņu fabrikā, kokzāģētavā. No 1955. gada pensijā. Miris 1957. gada 15. oktobrī. 

H. Treilopa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā ar pilsētu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa (sk.). Piemiņas stēlā Liepājā viņš, domājams, kļūdaini minēts kā Ermanis. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 528. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos latviešu lidotāja Jāņa Stukāna simbolisks apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos iepretī centrālajai ieejai. 

Otrā pasaules kara laikā Liepājas Centrālkapos tikuši apbedīti 270 vācu karavīri, kuru vidū, domājams, bijuši arī latviešu leģionāri, tajā skaitā latviešu lidotājs leitnants Jānis Stukāns, kas gāja bojā 1944. gada 26. februārī nakts mācību lidojumā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā vācu brāļu kapi iznīcināti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanos iepretī kapu centrālajai ieejai uzstādīta neliela granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts: 

HIER RUHEN
DEUTSCHE SOLDATEN
1941 – 1945 

(Šeit dus vācu karavīri) 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Pa labi no šīs piemiņas zīmes guleniski novietotas divas granīta piemiņas plāksnes. Pirmā no tām (augšējā) veltīta vācu apakšvirsniekam Valteram Johanam Otto Klokam, bet otra – J. Stukānam. 

Foto: 13.07.2024., karaviru kapi

Tajā iekalts teksts: 

AVIĀCIJAS LEITNANTS
JĀNIS VALFRĪDS STUKĀNS
23.10.1909 JĒKABPILS RAJ.
26.02.1944 LIEPĀJA 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Jānis Valfrīds Stukāns dzimis Koknesē 1909. gada 23. oktobrī ceļu meistara ģimenē. Viņa tēvu 1919. gadā Cēsu cietumā noslepkavojuši lielinieki. 

Pēc pamatskolas beigšanas Stukāns iestājas vakara vidusskolā, taču ģimenes smagie materiālie apstākļi spiež izglītību pārtraukt. 1931. gadā iesaukts obligātajā karadienestā Latvijas armijā. Palicis virsdienestā un beidz Latvijas kara aviācijas skolas motoristu un lidotāju nodaļu, turpinājis dienestu Aviācijas pulkā kā lidotājs. Sākoties komunistiskajai okupācijai, pēc pulka likvidēšanas 1940. gadā atvaļināts. Strādā par atslēdznieku. 

Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Stukāns pievienojas nacionālajiem partizāniem. Dienējis tā dēvētajās pašaizsardzības vienībās, bet pēc tam, kā vēsta frontes laikraksts “Daugavas Vanagi”, ieskaitīts kādā vācu lidotāju eskadriļā. 

1943. gadā Stukāns beidzis vada komandieru kursus un nosūtīts uz fronti policijas vienību sastāvā. Vēlāk pārcelts uz jaunizveidoto latviešu aviācijas vienību Grobiņā (sk.). 1944. gada 11. februārī paaugstināts par leitnantu. 26. februārī neatgriezās no nakts mācību lidojuma un nākamajā rītā tika atrast miris lidmašīnas katastrofas vietā. 

Avoti: Tēvija, Nr. 63, 15.03.1944.; Daugavas Vanagi, Nr. 12, 24.03.1944.