Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Herberta Bilsēna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Herberts Bilsēns (Bilsens, Bilzēns). 

Pie kapa uzstādīta neliela, baltā marmorā darināta kopīga piemiņas plāksne, kurā iegravēts melnā iekrāsots teksts: 

IEVA BILSĒNA
1864.20.X – 1939.
MARGRIETA BILSĒNA
1904.21.VI – 1967.19.XII
HERBERTS BILSĒNS
1897.18.I – 1983.28.VIII 

Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Tomēr Herberta Bilsena vārds iegravēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Herberts Bilsēns dzimis 1897. gada 18. janvārī Rīgā (saskaņā ar Hartmani – Dikļu pagastā). 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts 25. kājnieku rezerves pulkā, 21.maijā pārcelts uz Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu, bet no 28. decembra turpinājis dienestu 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada 27. septembrī beidzis Gatčinas praporščiku skolu, nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, ieskaitīts 12. rotā kā jaunākais virsnieks. Demobilizēts 1918. gada 20. februārī. 1919. gada martā iesaukts Sarkanajā armijā, no kuras jūnijā dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 7. jūnijā, ieskaitīts 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, kura sastāvā uzreiz pēc tam piedalījies Cēsu kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā pie Raunas “zem vāciešu artilērijas uguns [leitnants] Bilsēns uzņēmās rotas komandēšanu. Ar savu vienību nokļuvis pilnīgā ielenkumā, izlauzās cauri pretinieku ķēdēm, neatstājot tām gūstekņus un trofejas. Pats saņēma 2 gūstekņus, bez tam atbrīvoja vairākus mūsējos”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Latvijas Neatkarības kara 1. Kurzemes divīzijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas nodaļā un sakaru rotā. Paaugstināts par virsleitnantu, 1933. gadā pārcelts uz 3. Latgales divīzijas pārvaldi, paaugstināts par kapteini. Topogrāfs ģeodēzijas daļā, elektrotehniķis. Apbalvots ar Viestura ordeni. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, armiju atstājis. Strādājis Gaujas upes ūdenslīmeņa mērīšanas darbos. 

Nacistiskās okupācijas laikā inženieris, bijis arī kartogrāfs vācu štābā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā drošības tehniskais inženieris “Rīgas audumā”. Mūža nogalē pensionārs. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 79. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 242. lpp.; Cemety.lv.