Atrodas Dikļu pagasta Dauguļu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rihards Bielajs.
Vēsturiska atkāpe. Rihards Bielajs dzimis 1889. gada 28. novembrī Stāmerienas pagasta “Āpšsalās”. 1909. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. Strādājis Mēdzūlas pagastskolā, pēc tam Bērzgales tautskolā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas armijā. 1916. gada oktobrī beidzis Čugajevas karaskolu. Pēc tam dienējis dažādās karaspēka daļās, paaugstināts par poručiku. 1917. gada augustā pie Ilūkstes 730. Gorodečnas pulka rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem, kontuzēts. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru. 1918. gada 18. oktobrī kā operatīvās daļas adjutants 19. armijas korpusā kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī, latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Lielauces, Skrundas un Lēnes muižas. 1919. gada 30. janvārī komandēts uz Tallinu, 16. februārī ieskaitīts 1.(4.) Valmieras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Ziemeļlatvijā. 1920. gadā paaugstināts par kapteini.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. maijā pie Stāmerienas virsleitnants Bielajs “brīvprātīgi uzņēmās artilērijas uguns koriģēšanu. Zem spēcīgas uguns priekšējās līnijās deva precīzus norādījumus, tā sekmēdams Stāmerienas ieņemšanu, kur kā trofeja tika iegūts lielinieku bruņuvilciens”.
Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada oktobrī komandēts Robežsardzes dienestā. Līdz 1921. gada augustam Robežsargu divīzijas administratīvās daļas adjutants. Pēc tam pārcelts uz 13. Tukuma kājnieku pulku.
1922. gada 1. aprīlī atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Stāmerienas pagasta “Lāčplēšos”. Skolotājs Stāmerienas pamatskolā. 9. Madonas aizsargu pulka 12. rotas komandieris. Vēlāk mežsargs Valkas apriņķa Annas mežniecība. 1944. gada rudenī pārcēlies uz Dauguļu pagasta “Lāčiem”. Miris 1944. gada 24. oktobrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 78.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru