Atrodas Ērgļu Sauleskalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Bērziņš. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemiņas akmens.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Bērziņš dzimis 1897. gada 19. oktobrī toreizējā Cirstu pagastā zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 181. rezerves pulkā. 1916. gadā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Ziemassvētku kaujās ievainots, apbalvots ar Jura krustu. 1917. gadā paaugstināts par apakšvirsnieku.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 7. jūnijā Vecpiebalgā. 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz pat Latgales atbrīvošanai, paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 16. janvārī Latgalē pie Tiskādu muižas Bērziņš ar savu vadu “zem spēcīgas apšaudes apgāja lielinieku labo spārnu un straujā triecienā ieņēma muižu, saņēma 18 gūstekņus un ieguva trofejas”.
Atvaļināts 1921. gada aprīlī. Jaunsaimnieks Jumurdas pagasta “Silamežsargos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā mežsargs Vecpiebalgas pagasta Pliksilā.
1946. gadā arestēts. 1948. gada jūnijā, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 1. daļu par “dzimtenes nodevību” piespriests 10 gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē. 1955. gadā atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Jumurdas pagastā, kur 1977. gada 13. septembrī miris.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 76.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru