svētdiena, 2023. gada 5. novembris

Valkas Cimzes kapos LKOK Kārļa Andersona simbolisks apbedījums

Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos Miera ielā 2. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Andersona dzīvesbiedres kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts arī viņa vārds: 

ANDESONI
IEVA
1889.16.10. – 1962.18.05.
KĀRLIS
1889.30.06. - 1946
 

Pa kreisi no Kārļa Andersona vārda iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Andersons dzimis 1889. gada 30. jūnijā toreizējā Lugažu pagastā. Kalējs. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis Somijas gvardu pulkā. 1917. gadā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. februārī Valkā, piedalījies 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka pirmajās kaujās Vidzemē, paaugstināts par seržantu. Vēlāk cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919. gada 1. oktobrī paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. maijā “izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē sadursmē ar lieliniekiem pie Silenieku ciema netālu no Gulbenes-Rēzeknes ceļa Andersons ar iznīcinošu ložmetēja uguni sacēla pretiniekos apjukumu, pirmais ielauzās to nometnē un sagūstīja artilēristus, kā rezultātā tika iegūti 3 lielgabali, ložmetējs u.c. trofejas; saņemti 40 gūstekņi”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Valkā, kalējs. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagasta “Spuldzēs”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada aprīlī arestēts, atradies ieslodzījumā Valmieras, Valgas cietumos. 1946. gada 6. martā tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) apakšpunktu, par “dzimtenes nodevību” piespriež viņam 10 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Nosūtīts uz koncentrācija nometni Čeļabinskā, kur tā paša gada rudenī (datums nav zināms) miris.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 40. lpp.; bibliotēka.valka.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru