Atrodas Skrundas Sila kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Kroņkalns. Uz kapa tuvinieku uzstādīta piemiņas plāksne, bez norādes, ka J. Kroņkalns apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Vēsturiska atkāpe. Juris Kroņkalns dzimis 1889. gada 2. septembrī Skrundas pagastā zemkopja ģimenē.
No 1910. līdz 1914. gadam dienējis Krievijas armijas 118. Šujas kājnieku pulkā, sākoties Pirmajam pasaules karam, ieskaitīts 113. Staraja Rusas kājnieku pulkā, piedalījies pirmajās kaujās Austrumprūsijā. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. Kritis vācu gūstā, no tā izbēdzis 1919. gada pavasarī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 19. martā, ložmetēju instruktors. Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 3. atsevišķā (studentu) bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai, pēc tam Latgales frontē. Pēc Līvānu un Jersikas ieņemšanas cīnījies pret bermontiešiem pie Viesītes, Mežotnes un Meitenes, tad atkal Latgalē pret lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie Kauguriem (sk.) “laikā, kad pretinieks ielauzās mūsu ierakumos, [seržants] Kroņkalns no rezerves ar savu ložmetēju izvirzījās pretinieka spārnā un ar labi mērķētu uguni iznīcināja tā ložmetēja apkalpi, kā rezultātā mūsējie guva iespēju doties durkļu cīņā un izsist pretiniekus no ierakumiem. Mūsu rokās nonāca 4 ložmetēji, bet kaujaslaukā palika desmitiem kritušo sarkanarmiešu”.
Atvaļināts 1920. gada 28. septembrī. Jaunsaimnieks Skrundas pagasta “Vairogos”. Miris 1965. gadā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 270.-271.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru