Slokas kapu pareizticīgo sektorā latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Slokas kapu pareizticīgo sektorā Darba ielā 18. 

Pie paša kapsētas mūra gar Varoņu ielu apglabāti Pirmajā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki. Saskaņā ar 6. Sibīrijas korpusa vadības ziņojumu, kas tapis 1916. gada martā, tur apbedīti 76 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri – trīs apakšvirsnieki, viens jefreitors un 72 strēlnieki. Savukārt mācītājs Romans Pasīts 1934. gada 1. novembrī Armijas štābam adresētajā ziņojumā informē, ka pēc kaujām 1915. gada novembrī viņš uz Slokas pareizticīgo kapiem pārvedis 85 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu kritušo karavīru mirstīgās atliekas. 52 strēlnieki pārapbedīti no brāļu kapiem pie Pavasara muižas (divus no tur apbedītajiem tuvieni pārveduši uz dzimtas kapiem), desmit – no Draņķu ciema, 31, tajā skaitā 17 nezināmi, – no Zalbes, seši, tostarp četri nezināmi, – no Ķemeriem, vienu – no Līkumciema, kā arī 15 nezināmus karavīrus no citām vietām. Četri strēlnieki pīšļi vēlāk pārvesti uz Rīgu, bet trīs atkārtoti pārapbedīti Slokas kapu luterāņu sektorā (sk.). 

1915. gada 22. oktobrī krituši un 30. novembrī pārapbedīti Slokas pareizticīgo kapos sekojoši 3. Kurzemes bataljona strēlnieki – Jānis Andrušaitis (Anbruhaitis), Jānis (Žanis) Bāliņš, Augusts Banskovs (Bankovs), Kārlis Brencis, Kārlis Bišs (Bušs), Žano Bleķis (Jānis Beķķis?), Jānis Brašmans, Roberts Buide, Žanis Bumbiers, Jēkabs Bunkšķe (Žanis Bunkše?), Aleksandrs Daņilovs, Jānis Dercis (Dērics), Andrejs Dreimanis (Treimanis), Jānis Dušults, Bernhards Egle, Roberts Gelmuts, Pāvils (Pauls) Galdiņš, Žanis Galvenieks, Mārtiņš Geidāns, Roberts Gelmuts, Reingolds Geruckis (Reinis Giruckis), Andrejs Goldberģis (Goldbergs), Fricis Goldmanis, Kārlis (Roberts) Grīnbergs, Antons Griška, Marts Grīslis, Ernsts Inters, Jānis Junga, Kārlis Kadiķis, Ādolfs (Ādams) Kairis, Jānis Kalniņš-Bergmamis, Jānis Kalniņš, Jānis Klebergs, Kārlis Kupcis (Kuperis), Jānis Kuzmenko, Andrejs Lagzdiņš, Fricis Lange, Kārlis Lāva, Kārlis Līdums, Jānis Liepiņš Jūles dēls no Tukuma apriņķa, Liepiņš Jānis Andreja dēls no Cēsu apriņķa, Oskars Linde, Jānis (Jēkabs) Lorbergs, Rūdolfs Luks (Lukke), Andrejs Magons, Ernests Meždrejs (Meždejs), Alberts Paisums, Savva Platonovs (Platkovs), Ernests Polis, Jānis Pautiņš, Rolovs Jēkabs, Andrejs Rozens, Jāzeps Roze, Miķelis Rudovičs, vecākais apakšvirsnieks Jānis Sarkanbārdis, Jēkabs Sedlenieks, Georgs Sidorins, Krists Šlebe, vecākais apakšvirsnieks Pēteris Sproģis, Rūdolfs Strauja, Voldemārs Šteinbrehts, jefreitors Indriķis (Heinrihs) Trautmanis, Jēkabs Treide, Kārlis Trēziņš, Andrejs Valdmanis, Fricis Vilsons, Kārlis Zaļkalns, Andrejs Zariņš, Arturs Ziemelis un Eduards Zvirgzdiņš. 

Liela daļa no šiem pārapbedītajiem minēta Slokas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.). Iekavās norādīta kritušo vārdu rakstība piemiņas plāksnē, ja tā ir atšķirīga. 

R. Pasītis norāda, ka Slokas pareizticīgo kapos apglabāti arī vairāki 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri – Andrejs Birze; Ādolfs Marcinkevičs; Teodors Celmiņš; Briedis, kritis 1915. gada 22. oktobrī pie Mežbeltēm; sanitārs Gruzniņš, kritis 1915. gada 220. oktobrī pie Mežbeltēm; Jānis Švalbe, kritis 1915. gada 27. oktobrī un Eduards Gailis, kritis 1915.gada 28. oktobrī. 

Savukārt vecais latviešu strēlnieks E. Klēbergs kā apbedītus Slokas pareizticīgo kapos vēl min sekojošus latviešu strēlniekus – 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jaunākais apakšvirsnieks Reinholds Atslēgs, kritis 1916. gada 23. decembrī; 3. Kurzemes bataljona strēlnieks Jēkabs Buņģis, kritis 1915. gada 22. oktobrī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Eduards Ertmanis, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Mārtiņš Felds, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Mārtiņš Grašils, kritis 1917. gada janvārī; 3. Kurzemes pulka strēlnieks Kārlis Gotiņš; 7. Bauskas pulka strēlnieks Jānis Krafts, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Jānis Krastiņš, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Ernests Kreišmanis, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Lazdiņš Indriķis, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Liepa Pēteris, kritis 1917. gada janvārī, 3. Kurzemes bataljona strēlnieks Pēteris Sleja, kritis 1915. gada oktobrī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Madasts Trivlands, kritis 1917. gada janvārī; 7. Bauskas pulka strēlnieks Jānis Vīnakmens, kritis 1917. gada janvārī un 7. Bauskas pulka strēlnieks Jānis Ziemelis, kritis 1917. gada janvārī. 

Tajā pašā laikā E. Klēbergs Kārli Bišu min starp apbedītajiem Slokas kapu luterāņu sektorā (sk.). 

Nekādas piemiņas zīmes šajos brāļu kapos nav uzstādītas. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 156.-158. lpp.