Atrodas Jelgavas pareizticīgo (bijušajos Garnizona) kapos Miera ielā 4.
Apbedīti 976 Pirmajā pasaules karā kritušie un vācu gūstā mirušie krievu karavīri, kā arī 75 latvieši, pamatā latviešu strēlnieki. Atsevišķā nodalījumā apbedīti desmit latviešu izlūki, kas laikā no 1918. gada marta līdz 1919. gada oktobrim nošauti kā “spiegi”.
1929. gada 2. aprīlī pie Jelgavas krievu biedrības tika nodibināta Brāļu kapu komitejas (BKK) vietējā nodaļa, kas uzņēmās toreizējo Garnizona kapu kopšanu. Vēlāk brāļu kapu sakopšanā iesaistījusies arī Latviešu veco strēlnieku biedrības Jelgavas nodaļa un Jelgavas Svētā Sīmeona un Annas pareizticīgo draudze. 1933. gadā tā sāka vākt līdzekļus pieminekļa būvei. 1936. gada 27. maijā centrālās Brāļu kapu komitejas valde apstiprināja Tehniskās komisijas pārlaboto arhitekta Vladimira Šervinska izstrādāto pieminekļa metu.
Piemineklis atklāts 1938. gada 22. maijā. Aptuveni trīs metrus augstais obelisks darināts no pulēta Somijas pelēkā granīta M. Brauera akmeņkaltuvē Jelgavā.
Obeliska cokolā iekalts teksts:
1914 1918
PASAULES KARĀ
LATVIEŠU STRĒLNIEKU UN
KRIEVU PULKU
KRITUŠIEM KARAVĪRIEM
ЛАТЫШКИМ СТРЕЛКАМ
И РУССКИМ ВОЙНАМ
ПАВШИМ В МИРОВУЮ ВОЙНУ
Starp gadskaitļiem iegravēts ozollapu vainaga un divu sakrustotu zobenu atveidojums.
Paša obeliska augšdaļā iekalta krusta zīme.
Cokola aizmugurē iekalts teksts:
DUSIET, KAUJAS ĒRGĻI!
СПИТЕ, ОРЛЫ БОЕВЫЕ!
Cokola labajā apakšējā stūrī iegravēta norāde uz pieminekļa izgatavotāju:
M. BRAUERS, JELGAVĀ.
Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pieminekļa pakājē guleniski novietota granīta plāksne kurā iekalts teksts:
ŠAJĀ 1899. GADĀ IZVEIDOTAJĀ
MĪTAVAS (JELGAVAS) GARNIZONA KAPSĒTĀ
APBEDĪTI KRIEVIJAS ARMIJAS KARAVĪRI.
MŪŽĪGA PIEMIŅA 1915. – 1917. GADĀ KRITUŠAJIEM 12. ARMIJAS
KARAVĪRIEM
Zemāk tas pats teksts krievu valodā.
Zināms, ka šajos brāļu kapos apglabāti sekojoši latvieši, kuru vārdus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izdevies noskaidrot Latviešu veco strēlnieku biedrībai, – P. Ādamsons (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 5. februārī); Jānis Balodis (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 2. rota, miris 1918. gada 28. februārī); Voldemārs Baltais (miris 1917. gada 12. septembrī); Aleksandrs Baumanis (miris 1919. gada 18. aprīlī); Jāzeps Barovskis (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 6. rota, miris 1917. gada 13. februārī); Bērziņš Jānis (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 6. februārī); Juris Bērziņš (Beržus, miris 1918.gada 21. augustā); Ādolfs Barkovskis (miris 1918. gada 18. jūnijā); Arturs Cukurs (Sibīrijas strēlnieku pulki, miris 1915. gada 7. novembrī); Ījabs Dumpe (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 27. janvārī); Ansis Dušmanis (miris 1918. gada 31. martā); Jānis Dziesma (7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona 4. rota, miris 1916. gada 3. augustā); Leo Frankovičs (miris 1917. gada 2. aprīlī); Kārlis Freimanis (miris 1918. gada 16. jūlijā); Jānis Freimanis (miris 1918. gada 20. augustā); Kārlis Gozēns (7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 5. rota, miris 1917. gada 16. decembrī); Kārlis Grunds (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 6. februārī); Jānis Jankuss (miris 1918. gada 22. martā); Gotfrīds Karlsons (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 8. rota, miris 1917. gada 2. jūlijā); Miķelis Kadiķis (miris 1918. gada 27. februārī); Aleksejs Keire (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 8. februārī); Augusts Kasparsons (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 8. rota, miris 1917. gada 26. februārī); Pāvils Kažoks (miris 1918. gada 18. novembrī); Jānis Kļaviņš (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 27. janvārī); Ernests Kramiņš (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 4. rota, miris 1916. gada 15. martā); Jānis Klešāns (miris 1918. gada 28. jūnijā); Fricis Kušmermanis (miris 1918. gada 25. februārī); Andrejs Līcītis (7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 2. rota, miris 1917. gada 16. septembrī); Bernhards Lindstrēms (miris 1918. gada 28. martā); Ādams Lusciņš (7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 3. rota, miris 1917. gada 18. augustā); Roberts Mangals (miris 1918. gada 6. jūnijā); Jānis Mateus (miris 1918. gada 3. maijā); Jānis Matians (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 4. rota, miris 1916. gada jūlijā); Gotfrīds Matiass (163. Lenkorānas-Našeburgas kājnieku pulks, miris 1916. gada 18. augustā); Rūdolfs Marnga (20. Sibīrijas strēlnieku pulks, miris 1917. gada 11. janvārī); Matusēvičs (miris 1917. gada 28. janvārī); Farmans Mazurs (miris 1918. gada 7. maijā); Rūdolfs Ments (miris 1918. gada 19. martā); Jāzeps Miklovičs (5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 8. rota, miris 1917. gada 19. oktobrī); Jāzeps Misjunas (7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona 4. rota, miris 1916. gada 28. jūlijā); Kārlis Mūrnieks (7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 2. rota, miris 1917. gada 22. septembrī); Kārlis Paltsons (miris 1918. gada 17. jūlijā); Andrejs Piebalgs (miris 1917. gada 14. janvārī); Kārlis Rešuks (miris 1917. gada 2. jūlijā); Fricis Rašmanis (miris 1917. gada 22. oktobrī); Eduards Ribo (miris 1918. gada 20. martā); Jānis Sakengards (7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 5. rota, miris 1917. gada 16. decembrī); Oskars Samas (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 27. janvārī); Mārtiņš Saulkalns (miris 1918. gada 10. aprīlī); Fricis Skadiņš (2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka 2. rota, miris 1917. gada 3. novembrī); Emīls Stučinks (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 23. janvārī); Pāvels Šurics, (miris 1919. gada 9. oktobrī); Fricis Tille (29. Sibīrijas strēlnieku pulks, miris 1915. gada 29. novembrī); Ādolfs (Alfreds) Vetcs (miris 1918. gada 1. septembrī); Jānis Vilciņš (miris1918. gada 9. jūnijā); Francis Vidziņš (7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona 4. rota, miris 1916. gada 16. jūlijā); Vimba (no Valmieras, miris 1917. gada 25. aprīlī); Arturs Vītoliņš (miris 1918. gada 15. novembrī); Fricis Vītols (leibgvardes jēgeru pulks, miris 1917. gada 4. martā); Arnolds Vozviniks (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 2. rota, miris 1917. gada 19. martā); Jānis Zaķis (1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, miris 1917. gada 27. janvārī); Alberts Zakss (miris 1918. gada 31. martā); Antons Zībels (miris 1917. gada 11. septembrī); Ģirts Zihmanis (miris 1917. gada 10. septembrī).
Atsevišķi apglabāti sekojoši latvieši, kas nošauti kā spiegi, – Pēteris Koije, nošauts 1919. gada 22. augustā; Kristjānis Labens, nošauts 1919. gada 2. oktobrī; Filips Antels, nošauts 1919. gada 19. oktobrī; Jānis Kirks, nošauts 1918. gada 18. maijā; Jēkabs Speķis, nošauts 1918. gada 22. martā; Kārlis Spriņģis, nošauts 1918. gada 26. jūlijā; Jānis Staģis, nošauts 1919. gada 8. septembrī; Jāzeps Žurkovskis, nošauts 1919. gada 7. septembrī; Teodors Sergejenko, nošauts 1919. gada 17. oktobrī.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 120.-121. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 193, 27.08.1935.; Zemgales Balss,
Nr. 110. 17.05.1938.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru