Rīgā Ģertrūdes ielā 42 piemiņas plāksne pulkvedim Arvedam Kalniņam

Atrodas Rīgā pie Ģertrūdes ielas 42. nama sienas. 

Uzstādīta pie nama, kurā savulaik dzīvojis pulkvedis Arveds Kalniņš. Granīta piemiņas plāksnē zem Triju Zvaigžņu ordeņa atveidojuma (bronza, emalja) iekalts teksts: 

Sava tēva namā
līdz 1941. gada 12. jūnijam
dzīvoja
Latvijas armijas pulkvedis,
Zemgales artilērijas pulka komandieris,
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks 

ARVEDS KALNIŅŠ
(12.22.1891. – 02.12.1944.) 

MIRIS NORIĻSKĀ, GULAGĀ

Foto: 16.05.2022., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Arveds kalniņš dzimis 1891. gada 22. decembrī Rīgā. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju. 1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. Leibulānu Kurzemes pulkā. Atvaļināts 1913. gadā pēc rezerves praporščika pārbaudījumu nokārtošanas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā mobilizēts, virsnieks 75. rezerves bataljonā. 1915. gada jūlijā nosūtīts uz fronti un ieskaitīts 218. kājnieku pulkā, kur iecelts par jātnieku-izlūku komandas komandieri. 1916. gada janvārī paaugstināts par kornetu. 1916. gada oktobrī pārcelts uz Sizraņā izvietoto 1. kavalērijas rezerves pulku, bet nākamā gada janvārī atgriezies 218. kājnieku pulkā. Februārī iecelts par 55. divīzijas sakaru priekšnieku. Martā piešķirta poručika pakāpe. Pēc lielinieku apvērsuma 1918. gada februārī atvaļināts un atgriezies Latvijā. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa II un III šķiru un Svētās Annas ordeņa II un III šķiru. 

1918. gada 28. decembrī iestājies Baltijas landesvērā, ieskaitīts artilērijas daļās, ar kurām kopā atkāpies uz Kurzemi. No 1919. gada janvāra līdz 1920. gada februārim landesvēra (vēlāk Vācu zemessardzes) vezumnieku priekšnieks. 1919. gada jūlijā Vācu zemes sastāvā ieskaitīts Latvijas armijā virsleitnanta pakāpē. 1920. gada februārī pārcelts uz 13. artilērijas divizionu, bet aprīlī ieskaitīts Kurzemes artilērijas pulkā. 1921. gadā paaugstināts par kapteini, bet 1926. gadā par pulkvedi-leitnantu. 1922., 1926. un 1931. gadā apmeklējis artilērijas virsnieku kursus. No 1921. gada baterijas, vēlāk diviziona komandieris. Pēc tam iecelts par pulka saimniecības priekšnieku. 1932. gadā pārcelts uz Vidzemes artilērijas pulku. 1937. gadā iecelts par Zemgales artilērijas pulka komandieri. 1938. gadā beidzis pulka komandieru kursus un nākamajā gadā paaugstināts par pulkvedi. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

1940. gadā, sākoties komunistiskajai okupācijai, pēc Latvijas armijas likvidācijas pārskaitīts uz PSRS karaspēka 24. teritoriālo korpusu un iecelts par 640. artilērijas pulka komandieri. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada 27. jūnijā apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts vienā no komunistu koncentrācijas nometnēm Noriļskā. 1943. gadā “tiesāts”, piespriežot astoņu gadu ieslodzījumu. Miris koncentrācijas nometnē 1944. gada 2. decembrī. 

Avoti: Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 197. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 223. lpp.