Inčukalna Vecajos kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi

Atrodas Inčukalna Vecajos kapos. GPS 57.09612, 24.68027 

Apglabāti astoņi nacionālie partizāni, kas krituši 1941. gada 4. jūlijā tā dēvētajā Raganas kaujā (sk.). Jau tā paša gada 10. augustā brāļu kapos atklāta granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts ar kritušo vārdiem: “1941. gada 4. jūlijā kritušie latviešu partizāni no krievu-čekistu bandām kaujā pie Raganas: Jānis Minkevičš, Juris Ķelmers, Kārlis Gausens (kareivis), Jānis Tomašūns (kaprālis), Jānis Kurpnieks, Visvaldis Brūniņš (rez. leitn., dzimis 1911. gada 18. janvārī), Haralds Grindulis (kaprālis), Pēteris Praškevičs (students, dzimis 1915. gada 6. aprīlī)”. Plāksnē iekalts arī veltījums: “Šie kapi lai mūžam neaizaug, kur varoņi mierā dus.”

Tajā pašā laikā vēsturnieks Uldis Neiburgs starp kritušajiem min Vili Vīburgu, taču nenorāda Haraldu Grinduli. Savukārt Kārļa Gausena uzvārds saskaņā ar U. Neiburgu ir “Gansons”. 

1944. gada 16. jūlijā te atklāts tēlnieka Kārļa Zāles šūnakmenī veidotais piemineklis. Tas varētu būt viens no pēdējiem K. Zāles darbiem, lai gan, ņemot vērā, ka tēlnieks, kas tobrīd dzīvoja Inčukalna “Atvasītēs”, jau 1942. gada februārī bija devies aizsaulē, iespējams, ka piemineklim izmantota jau iepriekš darināta skulptūra. Piemineklī izmantots tēlnieka iecienītais sērojošās mātes motīvs – pār rožu klēpi noslīgusi sieviete, kas roku guleniski atbalstījusi pret simbolisku kapu plāksni, uz kuras metāla burtiem veidots teksts: 

PAR
TĒVZEMI
KRITUŠIEM
PATIZĀNIEM
1941 

Interesanti, ka tā laika presē kā pieminekļa autors bieži tiek minēts K. Zāles sāncensis Teodors Zaļkalns. 

Piemineklis uzstādīts ar Brāļu kapu komitejas, vietējās sabiedrības un apkārtējo pašvaldību gādību. Līdztekus veikta brāļu kapu labiekārtošana un kopīgā kapu kopa norobežota ar šūnakmens apmali, kurā no priekšpuses iestrādātas astoņas plāksnes ar kritušo vārdiem. 

Tas bija pirmais un arī pēdējais piemineklis 1941. gadā kritušajiem nacionālajiem partizāniem, kuru paspēja uzstādīt pirms atkārtotās komunistiskās okupācijas. 

Atsākoties komunistiskajai okupācijai, vietējie kolaboracionisti 1949. vai 1950. gadā pieminekli saspridzināja, taču tas, lai gan bojāts, palika guļam turpat kapos. Kā vēlāk stāstījis mežkopis Teodors Ildens, kas tolaik bijis vietējās mežrūpniecības saimniecības (MRS) arodkomitejas priekšsēdētājs un arī ticis aicināts piedalīties brāļu kapu iznīcināšanā, spridzinātāji bijuši Komunistiskās partijas Inčukalna MRS nodaļas sekretārs Kārlis Briedis un PSRS Brīvprātīgās Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības (DOSAAF) vietējās nodaļas priekšnieks Pampe. 

Sākoties Atmodai, 1988. gada 8. oktobrī inčukalniešu sanāksmē ar vietējās varas pārstāvjiem, kas tika organizēta toreizējā Inčukalna astoņgadīgajā skolā un uz kuru bija ieradušies ne tikai tuvējo pagastu iedzīvotāji, bet arī Vides aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) pārstāvji no Rīgas, kā arī Latvijas Kultūras fonda (LKF) Kritušo karavīru piemiņas kopšanas grupas aktīvisti, izskanēja prasība komunistu sapostīto pieminekli atjaunot. Sanāksmē tika pieņemts arī lēmums izveidot pieminekļa atjaunošanas iniciatīvas grupu un uzsākt ziedojumu vākšanu. 

Jau 19. septembrī sarīkotajā talkā, kurā piedalījās LKF Kritušo karavīru piemiņas kopšanas grupas aktīvisti, Siguldas VAK biedri, Inčukalna MRS darbinieki un citi vietējie iedzīvotāji, nogāztais piemineklis tika uzstādīts iepriekšējā vietā. Sakopta tika arī pati apbedījuma vieta. Savā vietā atgriezās arī 1941. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, kuru bija saglabājis Pēteris Pauls. 

Pēc tam tika veikta arī bojātā pieminekļa daļēja restaurācija, kas notika tēlnieka Igora Dobičina vadībā. Tomēr, pieminekli restaurējot, netika atjaunots teksts uz simboliskās piemiņas plāksnes, pret kuru atbalstījusies sērojošā māte, bet tā vietā izgatavots jauns granīta piemiņas akmens, kas tika novietots pa labi no pieminekļa. Tajā iekalts teksts: 

PAR TĒVZEMI KRITUŠIEM
1941
TĒLNIEKA K. ZĀLES PIEMINEKLIS ATJAUNOTS 1988. G. 

Šis “uzlabojums”, aizvācot vārdu “partizāniem”, esot veikts pēc toreizējā Rīgas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Egona Kalnciema lūguma.

Foto: 2015. gads, Līga Landsberga

Daļēji restaurētais piemineklis tika atkārtoti atklāts 1989. gada 4. jūlijā. 

2020. gadā tika nolemts veikt pilnīgu pieminekļa restaurāciju, un Inčukalna novada pašvaldība tam atvēlēja 15 000 eiro. Atjaunošanas un protezēšanas darbus tēlnieka I. Dobičina vadībā veica tēlnieks Ansis Dobičins. Bojāto vietu protezēšanai tika izmantotas šūnakmens detaļas, kas saglabājušās no Brāļu kapu izbūves laikiem. 

Pēc atkārtotās restaurācijas, kas ilga vairāk nekā pusgadu, piemineklis savā vietā atgriezās 2020. gada 5. novembrī. 

Papildināts: 25.04.2023.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 35. lpp.; Kalnačs, J. Tēlotāja māksla nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā 1941–1945. Rīga: Neputns, 2005. 73. lpp.; Korsaks, P., Kušķis, G. Ceļā uz neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi, Rīga: Mans īpašums, 1997. 163.-172. lpp.; Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 33.-36. lpp.; Tēvija, Nr. 37, 12.08.1941.; Tēvija, Nr. 159, 10.07.1944.; Tālavietis, Nr. 81, 20.07.1944.; Laikmets, Nr. 31, 26.07.1944.; Padomju Jaunatne, Nr. 181, 21.09.1988.; Atmoda, Nr. 29, 10.07.1989.; Novada Vēstis: Inčukalns, Vangaži. Nr.8 (72), 07.08.2015. 8.lpp.; LSM.LV, 11.11.2020.; retv.lv, 11.11.2020.; incukalns.lv, 30.11.2020.