Atrodas Trikātas Vecajos kapos.
Apbedīts Atsevišķās latvieši (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotas leitnants Pēteris Dambītis, kritis 1919. gada 16. janvārī pie Lielauces. Sākotnēji kopā ar pārējiem pie Lielauces kritušajiem karavīriem apbedīts Liepājas Ziemeļu kapu jaunizveidotajā brāļu kapu nodalījumā (sk.). Vēlāk tuvinieki P. Dambīša mirstīgās atliekas pārapbedījuši Trikātas Vecajos kapos. Tagad apbedījuma vieta vairs nav atrodama.
P. Dambītis oficiāli atzīts par pirmo kritušo Latvijas Neatkarības karā. Viņam veltīta piemiņas plāksne uzstādīta Priekuļu tehnikumā (kādreizējā Preiļu lauksaimniecības skola), kuru P. Dambītis beidza 1915. gadā (sk.). Viņa vārds minēts arī Lielauces luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Par Pētera Dambīša pārapbedīšanu sekojošas ziņas sniegusi viņa māsas meita Māra Stalmeistere (dzimusi Slempere), kas dzīvo Plāņu pagasta Veclielbreķeļos (Vecbreķeļos). Pētera māte Minna Dambīte, tolaik 46 gadus veca, 1919. gada oktobrī esot ar zirgu no Breķeļiem aizbraukusi uz Liepāju un cinka zārkā pāri frontei pārvedusi dēla mirstīgās atliekas uz Trikātu un apglabājusi Trikātas Vecajos kapos. No 1949. gada kapi nav kopti, jo ģimene bijusi izsūtīto sarakstos, taču no izsūtīšanas izdevies izvairīties, pārceļoties uz Cēsīm. Pēc tam ilgi baidījušies Trikātā rādīties. Vēlākos gados Māra kopā ar brālēniem bijusi kapos un mēģinājusi atrast vecvecāku kapavietu, kuras atrašanās vieta bijusi apmēram zināma, taču tas nav izdevies. Iespējamo kapa atrašanās vietu Māra apraksta sekojoši: “No pirmajiem vārtiņiem, no centra puses, blakus kapos bija bleķa vainags. Tuvumā bija Knapes kapi, baronu kapi, bet uz Trikātas pusi, kaut kur turpat. Zinu, kur ģenerālis Dambītis, bet uz Trikātas pusi.”
Avoti: Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 91. lpp.; Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas valsts vēstures arhīva dokumentos. 1. daļa: 1918. gada 18. novembris – 1919. gada 16. aprīlis. Sast.: Jēkabsons, Ē., Šiliņš, J. Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019. 134.-135. lpp.; Lismanis II; trikatasvesture.beverina.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru