Atrodas Virešu pagasta Sikšņos.
Atklāts 2006. gada 5. maijā. Granīta piemiņas akmenī, kas uzstādīts pie partizāniem veltītā Baltā krusta, iekalts teksts:
Eduards Sebris ir arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un pirms viņa vārda piemiņas akmenī iekalts LOK atveidojums. Viņam piemiņas zīme uzstādīta arī Lizuma pagasta Velēnas Sila kapos (sk.).
Piemiņas akmens uzstādīšanu organizējuši kādreizējie partizānu atbalstītāji Uldis un Laimonis Jaukuļi, kā arī E. Sebra meita Elvīra Sebre.
1. vēsturiskā atkāpe. Palsmanes pagasta “Briežkalnu” saimnieks Rūdolfs Rublovskis izveidoja vienu no palsmaniešu nacionālo partizānu grupām. Kopā ar dēlu Ojāru viņš jau 1944. gada rudenī aizgāja mežā, bet vēlāk viņiem piebiedrojās bijušie policisti gaujienieši Eduards Reinerts un Arnolds Vilks, kā arī sarkanarmijas dezertieri palsmanieši Jānis Nātriņš, Jānis Vizulis un Vilis Dzeguze. Pirmo tā dēvēto istrebiķeļu (iznīcinātāju) atbruņošanas un pēršanas akciju grupa sarīkoja 1945. gada 11. aprīlī.
14. aprīlī istrebīķeļi aizturēja R. Rublovska meitu Veru, taču apšaudes laikā starp kolaboracionistiem un partizāniem viņai izdevās izbēgt, un Vera kopā ar “Briežkalnu” kalponi Austru Bērziņu pievienojās grupai. Vēl pēc dažām dienām vienībai pievienojās bijušais policists Alfrēds Liepiņš. Maija otrā pusē partizāniem pievienojās 19. maijā kritušā Jāņa Vizuļa māsa Herta Vizule, bet mēneša beigās – partizāna Eduarda Reinerta sieva Monika, kuru čekisti pēc īslaicīgas aizturēšanas bija atbrīvojuši, pieprasot no meža izvest vīru.
Jau maija sākumā Palsmanē tika izvietota NKVD karaspēka vienība 23 vīru sastāvā, un pamazām čekistiem izdevās noskaidrot Rublovska grupas atrašanās vietu. Apkārtnē tika izvietoti NKVD karavīru un istrebiķeļu slēpņi. 20. maija Rītā Rublovskis kopā ar abiem bērniem Viļa Dzeguzes un Hertas Vizules pavadībā devās uz savām mājām, lai papildinātu pārtikas krājumus. Aptuveni kilometru no sava bunkura partizāni uzdūrās uz viena no čekistu slēpņiem, kas bija izvietots pie meža takas. Neilgajā kaujā visi pieci partizāni krita.
Bunkurā palikušie partizāni, kas izdzirdēja kaujas troksni pēdējā brīdī paspēja to atstāt un atkāpties, un čekisti tukšo bunkuru pēc tam uzspridzināja.
Kritušo partizānu līķus citu iedzīvotāju un partizānu atbalstītāju iebiedēšanai čekisti izlika apskatei Vidagas ciemā pie Sikšņu pamatskolas, bet pēc tam pārveda uz Palsmani, kur izpildkomitejas priekšā tie nogulēja vēl nedēļu. Pēc tam okupācijas varas iestādes kritušos slepeni apraka nezināmā vietā.
Pie Sikšņu pamatskolas, kur mācījušies Ojāras un Vera Rublovski, viņiem abiem uzstādīta piemiņas plāksne (sk.).
2. vēsturiskā atkāpe. Pēc R. Rublovska nāves grupas komandēšanu pārņēma Eduards Reinerts (“Reinis”). 1946. gada oktobrī Reinerta grupa apvienojās ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Eduarda Sebra (sk.) grupu. Apvienotās grupas komandēšanu uzņēmās E. Sebris, taču pēc strīda ar komandieri Reinerts gada beigās to atstāja. 1946. gada 25. jūlijā kopā ar sievu Moniku Reinerti un cīņu biedru Alfrēdu Liepiņu legalizējies, jo bija nepieciešams parūpēties par mazgadīgajiem bērniem, kas pēc Reinerta sievasmātes aresta bija palikuši bez uzraudzības. Kad 18. augustā arestēja A. Liepiņu, Renerts atkal atgriezās mežā. Vēlāk pievienojies Kārļa Mūsiņa (“Kārļa”) grupai, taču lielāko daļu laika turpinājis slēpties viens bunkurā netālu no savām mājām “Bendrupiem”, kur dzīvoja viņa sieva un bērni.
Reinerta atrašanās vietu čekistiem uzrādījis kāds nodevējs ar segvārdu “Birga”, un 27.augustā viņš iekrita vienā no čekistu slēpņiem, kas bija izlikts pie taciņas uz “Bendrupiem”. Sagūstītais Reinerts tika aizvests uz istrebīķeļu operatīvās grupas štābu Virešos, kur nākamajā dienā bēgšanas mēģinājuma laikā partizānu nošauts.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret
padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins,
A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 158.-159. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā
uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds
Mantojums, 2008. 155. lpp.; Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes
mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes
apriņķa rietumu daļā 1944.-1953, gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 2011. 52-55, 108, 126, 187, 207. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru