Atrodas pie Malnavas koledžas (agrāk Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola) vecā korpusa.
Atklāta 2000. gadā.
Vēsturiska atkāpe. Roberts Rubenis dzimis 1917. gada 9. septembrī Daugavpils apriņķa Krustpils pagasta Ļuļāku saimnieka ģimenē. 1932. gadā iestājies Latgales lauksaimniecības vidusskolā (vēlāk Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola), kuru beidza 1937. gadā. Bijis organizācijas “Latvijas vanagi” biedrs, bet no 1938. gada rudens līdz 1940. gada pavasarim dienēja Latvijas armijā, sākotnēji 7. Siguldas kājnieku pulkā, vēlāk – Autotanku pulkā, iecelts par tanketes komandieri. Dienesta laikā beidzis rezerves virsnieka kursus, iegūstot leitnanta pakāpi.
Nacistiskās okupācijas laikā 1943. gadā kļuvis par Latvju jaunatnes organizācijas Jēkabpils apriņķa nodaļas vadītāju. 1944. gada 13. martā iesaukts Latviešu leģionā, kur leitnanta pakāpē ieskaitīts 15. latviešu SS grenadieru apmācību un papildinājumu brigādes 1. štāba rotā. Vēsturnieks Uldis Neiburgs izsaka pieņēmumu, ka Rubenis Bredova kaujas grupas sastāvā, iespējams, piedalījies 1944. gada 27. un 28. jūlija cīņās Jelgavas apkārtnē un pēc šīm kaujām kopā ar citiem karavīriem atkāpies Skrīveru virzienā, kur bija sākusies ģenerāļa Kureļa grupas organizēšana (sk.). Leitnantam Rubenim tika uzticēta rotas formēšana Bebru pagastā.
Nav arī izslēgts, ka laikā, kad Vidzemē formēja ģenerāļa Kureļa grupu, Rubenis kādu brīdi atradies virsnieku apmācību kursos Vācijā, kur viņu varētu būt nosūt nosūtījis vācu Abvēra 212. frontes izlūkošanas grupas komandieris leitnants Ervīns Haselmanis (Hasselmann).
1944. gada 19. septembrī, ģenerāļa Kureļa grupai sākot pārvietojoties uz Kurzemi, leitnants Rubenis kopā ar savu vienību sākotnēji atkāpās uz Ropažiem, bet jau 22. septembrī turpināja ceļu uz Kurzemi. 1944. gada oktobrī Rubeņa vienība 200 vīru stiprumā novietojās toreizējā Ventspils apriņķa Ugāles pagasta Ilziķos. Novembrī viņa komandēto rotu pārformēja par Kureļa grupas 2. bataljonu, kura sastāvā jau bija aptuveni 450 vīru.
Kad 14. novembrī vācu vienības uzsāka Kureļa grupas atbruņošanu, Rubenis atteicās nolikt ieročus, un 18. novembrī sākās vācu uzbrukums viņa komandētajai vienībai. Lai gan uzbrukums tika atsists, Rubenis šajā kaujā guva nāvējošu ievainojumu. Viņš mira nākamajā dienā “Novadnieku” mežsargu mājās, no kurām bataljons tikko bija izsitis kureliešu likvidēšanai izveidotās kaujas grupas štābu, kuru komandēja pats Ostlandes SS un policijas augstākais vadītājs ģenerālleitnants (obergrupenfīrers) Frīdrihs Augusts Jekelns.
Rubeņa apbedīšanas vieta īsti nav zināma. Saskaņā ar vienu no versijām viņa mirstīgās atliekas, paslēptas salmu vezumā, kādas jaunas meitenes pavadībā nogādātas Ilziķos un apbedītas līdzās viņa vienības raktajiem bunkuriem. Citi notikumu aculiecinieki kā leitnanta Rubeņa atdusas vietu min arī Grenču mājas, Usmas kapus un pat Ugāles pagasta Mūrnieku kapus. Pastāv arī versija, ka jau atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā viņa atraitne pārapbedījusi leitnanta Rubeņa trūdus dzimtas kapos Bebru apkārtnē līdzās viņu Kurzemē mirušajam dēlam.
Pēc Rubeņa nāves bataljona komandēšanu uzņēmās virsnieka vietnieks Aleksandrs Druviņš, kurš tika smagi ievainots 7. decembrī. Bataljons turpināja pretošanos līdz 9.decembrim, bet pēc tam vienības atliekas izklīda.
Avoti: Neiburgs, U. “Ja mums arī būs jāmirst, Latvija dzīvos”: Ģenerāļa Kureļa grupas virsnieku privātās vēstules (1944-1946). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4 (93), 2014. 149. lpp.; Latvijas Avīze, Nr. 342, 16.12.2005.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru