Atrodas Stāmerienas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Egle.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Egle dzimis 1890. gada 7. martā Mālupes pagasta Ērmaņa muižā. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada septembrī brīvprātīgi iestājies 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā, vēlāk pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis jefreitora pakāpi. Cīņās pie Ķekavas un Tīreļpurvā ievainots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Alūksnē, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Liepājas, pēc tam pārcelts uz Latgales fronti. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas Vidus fortā kaprālis Egle “kopā ar savu vadu atsita visus ienaidnieka uzbrukumus, pēc tam, kad ienaidnieka pārspēka kārtējais trieciens radīja apjukumu, noturēja bēgošos kareivjus un no novērošanas punkta koriģēja mūsu artilērijas uguni, tā lielā mērā sekmēdams Liepājas aizstāvēšanu”.
Atvaļināts 1920. gada 10. oktobrī. Jaunsaimnieks Mālupes pagasta “Lejmalās”.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Stāmerienas pagasta Kalnienē. Strādājis vietējā kolhozā. Miris 1981. gada 1. janvārī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 140.-141.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru