Atrodas Baltezera kapos.
Apbedīts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Krūze.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Krūze dzimis 1891. gada 14. aprīli toreizējā Kastrānes pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas garīgo skolu, un 6 klases Aleksandra ģimnāzijā. Ierēdnis uz dzelzceļa, vēlāk ierēdnis akciju sabiedrībā “Drožži”.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis Somijā, Kotkas un Frīdrihshavnas pilsētās. 1916. gada decembrī beidzis Gatčinas praporščiku skolu. Pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kur palicis līdz 1918. gada janvārim.
1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, bet no tās dezertējis un pārbēdzis pretlieliniecisko spēku pusē.
1919. gada 9. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un virsleitnanta pakāpē ieskaitīts 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, kura sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā starp Jaunraunas krogu un Dunku mājām Krūze “ar negaidītu uguni no tuvas distances izraisīja vāciešos apjukumu un piespieda tos apstāties”. Pēc pārējo pulka daļu atkāpšanās “noturējās pozīcijās līdz atiešanas pavēles saņemšanai, tā dodot iespēju citām daļām bez liekiem zaudējumiem sakārtoties cīņas turpināšanai”.
No 1919. gada 1. augusta dienējis Armijas virspavēlnieka štāba Izlūkošanas nodaļā. Ventspils, vēlāk Rēzeknes rajona Izlūkošanas daļas priekšnieks. Skaitot no 1919. gada 3. oktobra, paaugstināts par kapteini.
1920. gada novembrī sācis darbu Politiskajā apsardzībā. No 1926. gada Politiskās pārvaldes Izmeklēšanas nodaļas vadītājs. 1928. gadā piekomandēts robežsardzei, pēc tam atgriezies iepriekšējā amatā.
Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni un ar dažiem ārzemju ordeņiem. Piešķirta jaunsaimniecība Matkules pagastā Sventu mežsarga mājās, kas vēlāk pārdota.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada 7. augustā apcietināts. 1941. gada 10. aprīlī PSRS Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 4. un 13. daļu, par “palīdzību starptautiskajai buržuāzijai” un par “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru” piesprieda Krūzem nāvessodu. Nošauts Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 22. jūnijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 209.
lpp.; Lāčplēsis, Nr. 4, 11.11.1936, 273.-274. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru