Staiceles kapos LKOK Roberta Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Staiceles kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Kalniņš. Uz kapa tuvinieku uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

KALNIŅŠ
ROBERTS                  ALMA
1891 – 1967                1893 – 1969
ALFREDS
1919. 25. XI – 

2017. gada 11. augustā pa kreisi no šīs piemiņas zīmes atklāta melna granīta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS KALNIŅŠ
1891. 09. 27. – 1967 .07. 9 

Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no valsts budžeta. 

Vēsturiska atkāpe. Roberts Kalniņš dzimis 1891. gada 27. septembrī toreizējā Rozēnu (tagad Staiceles) pagastā. Pagastskolas izglītība. Mūrnieks. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Dienvidrietumu frontē Galīcijā, pie Varšavas un Lomžas. Apbalvots ar Jura krustu. 1915. gada augustā pie Viļņas ievainots. Pēc izveseļošanās līdz Pirmā pasaules kara beigām dienējis 16. inženieru bataljonā. Sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi. Pēc lielinieku apvērsuma iesaukts Sarkanajā armijā, no kuras dezertējis 1919. g. maijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. jūlijā Alojā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, vēlāk pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas kaprālis Kalniņš ar septiņiem kareivjiem “devās ienaidnieka aizmugurē, izpostīja dzelzceļu tā krustojumā ar Dobeles šoseju, kā rezultātā no sliedēm nogāja bermontiešu bruņuvilciens. Kalniņš nozāģēja telegrāfa stabus un izjauca sakarus starp pretinieka daļām, tā atvieglodams mūsu karaspēka darbību”. 

Atvaļināts 1920. gada 16. decembrī. Jaunsaimnieks Pāles pagasta “Ārzemniekos”.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā “Ārciems”. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 229.-230. lpp.; aloja.lv, 15.08.2017.