Atrodas Rīgā 11. novembra krastmalas un Daugavas gātes stūrī pie pils vaļņa mūra.
Atklāta 2017. gada 11. novembrī. Piemiņas plāksne darināta iesarkanā granītā pēc tēlnieka Jāņa Strupuļa meta, un tajā blakus zemcilnī veidotam ģenerāļa Pētera Radziņa portretam iekalts teksts:
IZCILAIS KARAVADONIS
UN MILITĀRAIS STRATĒĢIS, ĢENERĀLIS
PĒTERIS RADZIŅŠ
02.05.1880.–08.10.1930.
NEATKARĪBAS KARA LAIKĀ –
LATVIJAS ARMIJAS VIRSPAVĒLNIEKA
ŠTĀBA PRIEKŠNIEKS
27.10.1919.–29.10.1920.
LATVIJAS ARMIJAS KOMANDIERIS
23.02.1924. – 24.04.1928.,
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS,
TRIJU ZVAIGŽŅU ORDEŅA
LIELKRUSTA KOMANDIERIS
Ar tautu un tēvzemi sirdī
cīnīties līdz uzvarai!
Piemiņas plāksni uzstādījusi Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība. Tās uzstādīšana finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Radziņš dzimis 1880. gada 2. maijā toreizējā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā.
1898. gadā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, dienējis 112. Urālu kājnieku pulkā Kauņā, pēc gada komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 1901. gadā podporučika pakāpē. Dienestu turpinājis 24. Simbirskas kājnieku pulkā Lomžas guberņā. Krievijas-Japānas kara laikā norīkots uz Mandžūrijas armiju. 10. Sibīrijas Omskas pulka sastāvā kā rotas komandieris piedalījies vairākās kaujās. 1905. gadā paaugstināts par poručiku. Pēc kara atgriezies 24. kājnieku pulkā. Laikā no 1907. līdz 1910. gadam mācījies Ģenerālštāba akadēmijā, pēc tam dienējis Varšavā dislocētajā 32. Kremenčugas kājnieku pulkā rotas komandiera amatā. 1909. gadā piešķirta štābkapteiņa pakāpe, bet gadu vēlāk kļuvis par kapteini. 1912. gadā pārcelts uz Ģenerālštābu, iecelts par Ģenerālštāba adjutantu 38. kājnieku divīzijas štābā, vēlāk piekomandēts aviācijas karaspēkam.
Pirmā pasaules kara sākumā ieņēma 38. divīzijas vecākā adjutanta amatu. Kaujās piedalījies no 1914. gada augusta, cīnījies pie Komarovas, Varšavas, Ravkas, Lodzas, Prasnišas, Mlavas, bet 1915. gada sākumā piedalījies kaujās Šauļu-Jelgavas rajonā. 1915. gada 18. maijā iecelts par Novogeorgijevskas cietokšņa štāba nodaļas priekšnieku, piedalījies cietokšņa aizstāvēšanā līdz 5. augustam, kad aeroplānā izlauzies no ielenkuma. Iecelts par Rietumu frontes štāba sevišķu uzdevumu virsnieku, bet tā paša gada oktobrī par 8. Sibīrijas strēlnieku divīzijas štāba priekšnieku. 1916. gada 1. martā pārcelts tādā pašā amatā uz 61. kājnieku divīziju, kur dienējis līdz kara beigām. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, ar Annas ordeņa II, III un IV šķiru un ar Vladimira ordeņa IV šķiru. Daži augstākie apbalvojumi netika saņemti revolūcijas dēļ. 1915. gads decembrī piešķirta apakšpulkveža pakāpe, bet 1917. gada jūlijā paaugstināts par ģenerālštāba pulkvedi.
Pēc demobilizācijas 1918. gadā kādu laiku palicis Rumānijā, martā iestājies
Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārvaldē, kur karaspēka apmācības un
organizācijas daļas priekšnieka amatā dienējis līdz hetmaņa Pavlo Skoropadska
krišanai. Pēc tam iestājies Simona Petļuras vadītās Ukrainas Tautas Republikas
armijas Ģenerālštāba dienestā, kur priekšnieka palīga amatā dienējis līdz 1919.
gada septembrim. Pēc Ukrainas armijas sakāves devies uz Varšavu, kur oktobrī
saticis Latvijas Ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica vadīto delegāciju un
atgriezies Latvijā.
27. oktobrī iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas kaujas. 1920. gada 5. februārī paaugstināts par ģenerāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī, “kad ar armijas rīcībā esošajiem tehniskiem līdzekļiem nebija iespējams ievākt vajadzīgās ziņas tālāko operāciju plāna sastādīšanā, R. aktīvi piedalījās tiešā izlūkošanā Pārdaugavā un, personiski piedalīdamies kaujā, sekmēja bermontiešu galīgu satriekšanu. R. izstrādāja arī operāciju plānu Latgales atbrīvošanai no lieliniekiem; pēc savas ierosmes sagrupēja karaspēka daļas mūsu armijas kreisajā spārnā tā, ka tas izšķiroši iespaidoja kauju gaitu visā frontē un ļāva ar maziem zaudējumiem ātri atbrīvot visu Latviju no ienaidnieka”.
Ar LKO III šķiru apbalvots pēc Ministru kabineta lēmuma 1920. gada 13. augustā un reizē iecelts par LKO domes pirmo locekli. 1927. gada apbalvots arī ar LKO II šķiru Ievēlēts par domes sekretāru.
Pēc Neatkarības kara savas konsekventās antikomunistiskās nostājas dēļ nonācis konfliktā ar kreisi noskaņotajām aprindām, un pēc paša vēlēšanās no karadienesta atvaļināts 1920. gada 29. oktobrī. Piedalījies virsnieku militārajā sagatavošanā - bijis lektors Karaskolā, Kara aviācijas skolā, virsnieku kursos. Rakstījis par kara vēstures un teorijas jautājumiem. Sarakstījis grāmatu “Latvijas brīvības karš” (1. daļa “Cīņas pret Bermontu”, 2. daļa “Latgales atbrīvošana”). 1924. gada 23. februārī ar Valsts prezidenta pavēli iecelts par Latvijas armijas komandieri. Šo amatu pildījis līdz 1928. gada 25. aprīlim, kad savu politisko uzskatu dēļ atkal nācās no amata atkāpties kreiso aprindu spiediena rezultātā. Iecelts par Kara akadēmisko kursu priekšnieku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru, Polijas ordeni “Virtuti Militari”, Igaunijas Brīvības krustu, Somijas Baltās Rozes ordeņa I šķiru, Francijas Goda leģiona ordeņa III šķiru un Zviedrijas Šķēpa ordeņa lielkrustu. 1924. gadā piešķirtas Smārdes ūdensdzirnavas. Miris 1930. gada 7. oktobrī Rīgā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Radziņam veltīta piemiņas plāksne uzstādīta arī pie nama Rīgā Krišjāņa
Valdemāra ielā 23, kur viņš dzīvojis pagājušā gadsimta divdesmitajos gados
(sk.). Viņa vārds minēts arī Tori baznīcā Igaunijā uzstādītajā piemiņas
plāksnē.
Avoti: LA.LV, 11.11.2017.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 430. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 386. lpp.; Pihlaks, J. Lāčplēša Kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri. Rīga: Valters un Rapa, 2019. 289.-290. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru