Atrodas Rīgā 11. novembra krastmalā pie pils vaļņa mūra pa labi no piemiņas plāksnes pilsētas atbrīvotājiem no bermontiešiem (sk.).
Atklāta 2007. gada 28. maijā. Piemiņas plāksne darināta melnā granītā, un tajā iekalts teksts:
A LA MÉMOIRE DU CAPITAINE DE VISSEAU JEAN-JOSEPH BRISSON
COMMANDANT LA FORCE NAVALE FRANCO-BRITANNIQUE QUI CONTRIBUA
À LA LIBÉRATION DE LA VILLE DE RIGA EN OCTOBRE-NOVEMBRE 1919,
ET À CELLE DE TOUS LES MARINS MORTS AU COMBAT SOUS SES ORDRES.
FRANCIJAS UN LIELBRITĀNIJAS KARAKUĢU KOMANDIERA,
RĪGAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU DAĻIBNIEKA
JŪRAS KAPTEIŅA ŽANA ŽOZEFA BRISONA UN 1919. GADA
OKTOBRA-NOVEMBRA KAUJĀS KRITUŠO JŪRNIEKU PIEMIŅAI.
FRANCIJA – LATVIJAI
28. V 2007.
Zem teksta pa kreisi attēlots enkurs, kuru krusto Latvijas un Francijas karogi, bet pa labi plāksnē iestrādāts keramikas medaljons ar Ž. Ž. Brisona portretu.
Vēsturiska atkāpe. Francijas karakuģa “M. P. Lestin” komandieris Žans Žozefs Brsons 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa II šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu teikts, ka no 1919. gada 15. oktobra līdz 11. novembrim pie Bolderājas Brisons “piedalījās cīņās pret bermontiešiem kā sabiedroto flotes komandieris, zem ienaidnieka uguns sekmīgi vadīja artilērijas uguni, tā lielā mērā sekmēdams mūsējo uzvaru un Rīgas atbrīvošanu. Ar savu aktīvo rīcību iedvesmoja arī Latvijas armiju izšķirošai un apņēmīgai rīcībai kaujās pret Bermonta armiju.”
Avoti: LETA, 28.05.2007.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 97. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru