Cēsu Lejas kapos piemineklis LKOK Reinholdam Sviķim un Gustavam Dreimanim

Atrodas Cēsu Lejas kapos Lenču ielā. GPS 57.317241, 25.267031

Apbedīts 1938. gadā mirušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Reinholds Sviķis. Sākotnēji uz viņa kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts:

L.K.O.K.

Atv. virsn. v. Sviķis Reinholds

* 1886.g.28.I. – 1938.19.V.

….

Tajā pašā laikā bija paredzēts vēlāk uzstādīt pieminekli, kuru granītā darināja tēlnieks Kārlis Jansons, taču komunistiskās okupācijas dēļ ieceri līdz galam īstenot neizdevās.

Sākoties Atmodai, `tēva iesākto pieminekli pabeidza K. Jansona dēls Andrejs Jansons, un tas tika atklāts 1989. gada 22. jūnijā. Zem bareljefā atveidotā Lāčplēša Kara ordeņa tagad iekalts ne tikai R. Sviķa vārds, bet arī komunistu koncentrācijas nometnēs noslepkavotā viņa svaiņa LKOK Gustava Dreimaņa vārds:

L.K.O.K. REINHOLDS SVIĶIS

* 1883.28.I      † 1938.19.V

L.K.O.K. GUSTAVS DREIMANIS

* 1890.26.VII IZSŪTĪTS 1941.12.VI DUS SIBĪRIJĀ

1. vēsturiskā atkāpe. Reinholds Sviķis dzimis 1883. g. 28. janvārī toreizējā Līvu pagasta “Dāvās”. Beidzis pamatskolu. Strādnieks Cēsīs.

1907. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Varšavā 190. Vengrovskas rezerves kājnieku pulkā. Beidzis mācību komandu un 15. sapieru bataljona kursus, paaugstināts par seržantu. Pulku izformējot, pārcelts uz 88. Petrovas kājnieku pulka saimniecības komandu. 1909. gada decembrī atvaļināts vecākā unteroficiera pakāpē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam 1914. gada 19. jūlijā mobilizēts un ieskaitīts 18. sapieru bataljonā Pēterpilī, bet 10. augustā nosūtīts uz fronti Ļubļinas rajonā, kur viņa vienība piekomandēta 37. kājnieku divīzijai. Piedalījies Sanas un Vislas forsēšanas sagatavošanā, kā arī pozīciju izbūvē Krakovas rajonā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gada pavasarī pārvietots uz Galīcijas fronti, Krievijas armijas atkāpšanās laikā piedalījies dzelzceļa staciju un tiltu spridzināšanā. 1916. gadā iesaistīts pozīciju nostiprināšanas darbos Karpatos. 1917. gada martā smagi ievainots galvā, pēc izārstēšanās strādājis 12. armijas ieroču darbnīcā. 1918. gada 23. februārī Tērbatā kritis vācu gūstā.

Atrodoties ceļā uz Rīgu, pēc desmit dienām no gūsta izbēdzis un sācis nodarboties ar zemkopību.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā un iecelts par Cēsu apriņķa komandantūras komandas virsseržantu. Sākoties Bermonsta uzbrukumam, oktobrī brīvprātīgi iestājies kapteiņa Artura Jansona jaunformējamajā bataljonā, kas devies uz fronti, kur ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Priedaines, Bulduru tilta un Varkaļu kroga, kā arī pie Kalnciema, Līvbērzes, Smārdes apkārtnē un Tukuma ieņemšanā. Kopā ar pulku cīņās nogājis caur Saldu līdz pat Lietuvas robežai. Pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 1. februārī Latgalē Posiņas sādžas rajonā virsseržants Sviķis “ar savu vadu devās ienaidnieka aizmugurē, tur sarāva telefona vadus, ielauzās Ciblas pagasta Dubroviku sādžā un piespieda lieliniekus nekārtībā atkāpties, kā rezultātā mūsu spēki guva iespēju sekmīgi uzbrukt Posiņas sādžai”. Kā trofejas Sviķa vads ieguva trīs zirgus ar segliem un saņēma divus- gūstekņus.

No pulka atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Pēc tam laikā no 1920. gada 27. oktobra līdz 1921. gada 1. maijam dienējis ekspluatācijas bataljona 2. Ērģlu darba rotā kā virsseržants. 1922. gada 15. janvārī atkal iestājies virsdienestā Cēsu kara apriņķa pārvaldē kā komandas virsseržants un pulcēšanās punkta pārzinis. Pēc pensionēšanās dzīvojis savā jaunsaimniecībā toreizējā Cēsu pagasta “Vizbuļos”. Miris 1938. gadā un 23. maijā ar militāru godu apbedīts Cēsu Lejas kapos.

2. vēsturiskā atkāpe. Gustavs Dreimanis dzimis 1890. gada 26. jūnijā Burtnieku pagastā. Draudzes skolas izglītība. Galdnieks.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 37. artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās Polijā, Karpatos un Galīcijas frontē. Trīsreiz ievainots, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

1918. gadā Maskavā mobilizēts Sarkanajā armijā. 1919. g. pavasarī to atstājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūnijā, ieskaitīts 3. Rūjienas baterijā, Vidzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. paaugstināts par seržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī kaujā pie Lieliecavas muižas kaprālis Dreimanis “brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē un iznīcināja sakaru līniju starp tā artilērijas novērošanas punktu un bateriju, pēc tam sniedza savējiem ziņas par ienaidnieka lielgabalu dislokāciju, tā sekmēdams pretinieka lielgabalu iznīcināšanu, Lieliecavas iekarošanu un trofeju ieguvi”.

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. Dzīvojis paša mājās Cēsīs Kronvalda ielā, kur viņam piešķirts tā sauktais amatnieka gruntsgabals. Strādājis pat galdnieku, vēlāk par būvdarbu vadītāju.

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1941. gadā deportēts uz Krieviju. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Papildināts: 18.07.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 132.-133., 498. lpp.; Lāčplēsis, Nr. 6, 11.11.1938. 117. lpp.; Padomju Druva, Nr. 75, 27.06.1989.; Padomju Druva, Nr. 134, 11.11.1989.