Zaļenieku pagasta Ūziņu Priežu kapos 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Harija Gintera individuāls apbedījums

Atrodas Zaļenieku pagasta Ūziņu Priežu kapos.

Apbedīts 1941. gada 28. jūnijā Gudēnos sadursmē ar atejošajiem lieliniekiem kritušais Jēkabnieku nacionālo partizānu grupas cīnītājs un aizsargs Harijs Ginters. Uz kapa uzstādīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

HARIJS GINTERS

DZIM. 1912. 30. VIII

KRITIS PAR DZIMTO ZEMI 1941. 28. VI.

MĪĻĀ MĀMIŅ KO TU RAUDI, NODZĒS SKALU GULĒT EJ,

VELTI, VELTI, DĒLU GAIDI, VELTI RŪGTAS ASRAS LEJ.

Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane 2016. gada jūnijā par saviem līdzekļiem organizējusi piemiņas plāksnes restaurāciju, ko veicis uzņēmums “kapudarbi.lv” Penkules pagastā.

Avoti: Nacionālā Zemgale, Nr. 11, 11.07.1941.; Nacionālā Zemgale, Nr. 42, 16.08.1941.; Gunitas Kulmanes sniegtā informācija.

Annas pagasta Ezeriņu kapos divu 1941. gadā kritušu nezināmu latviešu karavīru individuāli apbedījumi

Atrodas Ezeriņu (Ezeriņkalna) kapos blakus Annas un Jaunnannas ceļam. GPS 57.314935, 27.036667

Atsevišķi apbedīti divi nezināms latviešu karavīri, kas 1941. gada jūnijā krituši “cīņās par Latvijas brīvību”. Tomēr ziņu par sadursmēm, kas 1941. gada jūnijā vai jūlijā būtu notikušas Annas pagastā starp nacionālajiem partizāniem un atejošajiem lieliniekiem, nav. Laikraksts “Malienas Ziņas” 1941. gada septembrī gan vēsta, ka pie Annas pagasta Kauļiem atejošie lielinieki sašāvuši divus latviešu karavīrus. Viens no tiem ievietots Alūksnes slimnīcā, bet otrs – jaunākais seržants Sauja – no gūtajiem ievainojumiem miris un apbedīts Ezeriņu kapos. Tajā pašā laikā laikraksta “Tēvija” 10. septembra numurā vēstīts, ka kāds O. Kārkliņš no Jaunraunas Sarkanajam Krustam ziņojis par jūlijā sākumā notikušu incidentu, kura laikā kāds PSRS okupācijas karaspēka politiskais vadītājs jeb tā dēvētais poļitruks nošāvis latviešu karavīru Sauju, kurš tagad apbedīts Annas pagastā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Inese Dreimanes informāciju 1942. gada miršanas reģistrā minēts Arturs Sauja, par kuru sniegtas šādas ziņas – miris "Annas pagastā uz Grēveļu zemes"; miršanas datums: "1941. gada 4. jūlijs"; nodarbošanās: "Kara dienests"; nāves cēlonis: "Nošauts". Dzīvojis "Bēnes pagastā, Līdumu ielā 15". Dzimšanas gads nav minēts. 

Sīkākas ziņas par notikušo pagaidām nav izdevies iegūt. 

Acīmredzot pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie vienas no kapu kopiņām uzstādīta neliela melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Latvijas armijas karavīru cepures kokardei, kas pazīstama kā “saulīte”, iekalts teksts: 

ŠEIT APBEDĪTS
NEZINĀMS
LATVIEŠU KARAVĪRS SAUJA
KRITIS 1941 G. JŪNIJĀ
CĪŅĀS PAR LATVIJAS BRĪVĪBU

Foto: 16.06.2024., Arno Liepiņš

Līdzīga piemiņas plāksne uzstādīta pie citas kopiņas, kas atrodas pa kreisi no centrālās kapu alejas aptuveni pusceļā starp ieeju un kapliču. Tajā blakus Latvijas armijas karavīru cepures kokardei jeb “saulītei” lasāms teksts:

ŠEIT APBEDĪTS
NEZINĀMS
LATVIEŠU KARAVĪRS
KRITIS 1941 G. JŪNIJĀ
CĪŅĀS PAR LATVIJAS BRĪVĪBU

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Labots un papildināts: 30.10.2024.

Avoti: Malienas Ziņas, Nr. 4, 04.09.1941.; Tēvija, Nr. 62, 10.09.1941; Ineses Dreimanes sniegtā informācija.

Vandzenes pagastā piemiņas akmens Pētera Čevera komandētajai nacionālo partizānu vienībai

Atrodas Talsu–Upesgrīvas lielceļa labajā pusē pie Vandzenes un Laucienas pagasta robežas.

Atklāts 1994. gada 11. novembrī. No laukakmens veidotajā piemiņas zīmē iekalts teksts:

PĒTERA ČEVERA

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,

SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI

KAUJĀ KRITUŠIE 1950. 3. II.

VALIJA BIŠA 1913.                                      ILGA SILIŅA 1922.

JĀNIS LAPIŅŠ 1901. TĒVS                         ILGVARS LAPIŅŠ 1927. DĒLS

VILIS LIEPA 1903.                                       SERŽ. JĀNIS PRAULIŅŠ 1919.

ČEKAS OPERĀCIJĀS NOŠAUTIE

RŪDOLFS OZOLS 1950.10.V                      ALBERTS SILIŅŠ 1950.10.V

KRIŠS TOMBERGS 1950.30.VI                  ILMĀRS LAPSA 1924.–1951.9.V

LUDIS LEGZDIŅŠ 1950.16.XI

RĪGĀ AR NĀVI SODĪTIE 1951.24.VIII

KAPT. PĒTERIS ČEVERS 1914.                 JĀNIS GURA 1909.

LTN. AUGUSTS DUNDURS 1908.              ARKĀDIJS JURCENS 1911.

1906. ARTŪRS KALNIŅŠ 1952.

PADOMJU LĒĢERUS PĀRCIETUŠIE

ĒRIKS SILIŅŠ MIRIS LĒĢERĪ                    VALDIS DZELZGALVIS 1928.

ZIEDONIS ĀLS 1929. – 1994.9.VI               ĀRENDS LAPIŅŠ 1930. DĒLS

ALFREDS LAUKS

2019. gada beigās vai 2020. gada pirmajā pusē līdzšinējais teksts ir noslīpēts un tā vietā iekalts jauns, kas visumā līdzinās vecajam, taču virs teksta esošās ozola un bērza zaru vijas nomainītas pret Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojumu. Nedaudz mainīts arī teksta izkārtojums un papildināti dati par atsevišķiem tajā minētajiem partizāniem:

PĒTERA ČEVERA

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,

SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEM’

KAUJĀ KRITUŠIE 1950. 3. II

VALIJA BIŠA 1913.                                      ILGA SILIŅA 1922.

JĀNIS LAPIŅŠ 1901. TĒVS                         ILGVARS LAPIŅŠ 1927. DĒLS

VILIS LIEPA 1903.                                       SERŽ. JĀNIS PRAULIŅŠ 1919.

ČEKAS OPERĀCIJĀS NOŠAUTIE

RŪDOLFS OZOLS 1950.10.V                      ALBERTS SILIŅŠ 1950.10.V

KRIŠS TOMBERGS 1950.30.VI                  ILMĀRS LAPSA 1924.–1951.9.V

LUDIS LEGZDIŅŠ 1950.16.XI

RĪGĀ AR NĀVI SODĪTIE 1951.24.VIII

KAPT. PĒTERIS ČEVERS 1914.                 JĀNIS GURA 1909.

LTN. AUGUSTS DUNDURS 1908.             ARKĀDIJS JURCENS 1911.

ARTŪRS KALNIŅŠ 1906.–1952.

PADOMJU LĒĢERUS PĀRCIETUŠIE

ĒRIKS SILIŅŠ 1907. MIRIS LĒĢERĪ

ZIEDONIS ĀLS 1929. – 1994.9.VI

VALDIS DZELZGALVIS 1928. – 2011.28.VIII

ĀRENDS LAPIŅŠ 1930. – 2018.18.X

ALFREDS LAUKS 1912.–1993.

Foto: 21.06.2020., Māris Jurciņš

Papildināts un labots: 02.07.2020.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 267. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 187. lpp.

Pie Salaspils Vecajiem kapiem piemiņas stēla ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Līvzemes ielā pie Salaspils Vecajiem kapiem.

Atklāta 2018. gada 11. novembrī. Tipveida granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā.

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Stēlas priekšpusē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts ar to desmit LKOK vārdiem, kas saistīti ar Salaspils novadu:

PAR LATVIJU

1918 – 1920

LĀČPLĒŠA

KARA ORDEŅA KAVALIERI

SALASPILS NOVADĀ

PULKVEDIS – LEITNANTS

ERVĪNS PĒTERSONS

1893 – 1959

LEITNANTS

HERBERTS DEPREJS

1897 - 1978

VIRSSERŽANTS

ARTŪRS ESTERLIŅŠ

1892 – 1971

KAPRĀLIS

MĀRTIŅŠ PILVERS

1895 – 1940

KAPRĀLIS

ERNESTS PRAVASTS-PRĀVESTS

1900 – 1942

DIŽKAREIVIS

ALBERTS BĒRZIŅŠ

1898 – 1977

DIŽKAREIVIS

AUGUSTS FALKMANIS–FOLKMANIS

1899 – 1974

KAREIVIS

KĀRLIS GRĪNVALDS

1893 – 1976

KAREIVIS

HERMANIS SPROĢIS

1890 – 1959

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts:

LATVIJAS

BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM

LATVIJAS SIMTGADĒ

Avots: Salaspils Vēstis, Nr. 22 (693), 16.11.2018.

Brunavas kapos 1945. gadā kritušā nacionālā partizāna Arvīda Melduča individuāls apbedījums

Atrodas Brunavas kapos.

Apglabāts 1945. gada 7. augustā Brunavas pagasta “Dobelniekos” kritušais nacionālais partizāns Arvīds Melducis. Komunistiskās okupācijas iestādes viņa līķi izlika publiskais apskatei pie Ceraukstes pagastnama, taču kritušā draugi viņa mirstīgās atliekas slepeni savāca un aizveda apbedīšanai dzimtas kapos. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Melduča kapavieta tika sakopta un 2009. gada vasarā uz tās uzstādīta granīta piemiņas plāksne. Tajā zem krusta zīmes iekalts teksts:

LATVIEŠU LEĢIONĀRS –

NACIONĀLAIS PARTIZĀNS

ARVĪDS

MELDUCIS

(..)

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 313. lpp.

Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta

Atrodas Brunavas pagasta Mežgaļu skolas parkā.

Atklāta 2007. gada 25. maijā. Piemiņas vieta, kuru pēc arhitekta Gunāra Blūzmas projekta iekārtojusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, sastāv no balti krāsota krusta, kura pakājē uzstādīta granīta piemiņas plāksne (stēla). Tajā iekalts teksts ar desmit latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu vārdiem:

PAR TEVI, TĒVU ZEME!

PAŅEMŪNES

NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU

NO 1944. – 1952. GADAM KRITUŠAJIEM

JĀNIS DRUČKA

ANDREJS BOJASTS

ARVĪDS MELDUCIS

AUGUSTS JUŠKĒVIČS

WILLI FISCHER

STANISLOVAS NAUDŽIUS – “MYKOLAS”

JUOZAS KRIKŠČIŪNAS – “KARLIS”

JUOZAS BALČIŪNAS – “KLEMUTE”

AUGUSTAS PAREIZIS – “KAZYS”

“JUOZUPAS”

JONAS SIRBIKE – “JANIS”

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 312. lpp.; Laiks, Nr. 23, 09.06.2007.

Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu piemiņas vieta

Atrodas Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.

Atklāta 2011. gada 11. septembrī. Piemiņas vieta, kuru ar Bauskas novada pašvaldības atbalstu iekārtojusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, sastāv no balti krāsota metāla krusta, kura pakājē uzstādīta granīta piemiņas plāksne (stēla). Tajā iekalts teksts ar 17 latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu vārdiem:

PAR TEVI, TĒVU ZEME

LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU

NACIONĀLIE PARTIZĀNI

KRITUŠI CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJU

CERAUKSTES, PANEMŪNES, ĪSLĪCES

UN PABIRŽU (LIETUVA) PAGASTĀ

1945. – 1954. g.

JĀNIS GUDŽA

TEODORS AUNIŅŠ

PĒTERIS VARENS

ŽANIS STRAUTIŅŠ

MIĶELIS DOMBROVSKIS

VILIS KRŪMIŅŠ

OĻĢERTS TRANS

LAIMONIS AUNIŅŠ

JĀNIS ULINSKIS

JĀNIS ANILONIS

KĀRLIS ANILONIS

POVILAS GLINDA

PETRAS GIBRJŪNAS

PETRAS VOLOSKLĀVIČIUS

ALBERTS “VOLDEMĀRS” “DIREKTORS”

JŪSU KAPA VIETAS NAV ZINĀMAS

Krustu par saviem personīgajiem līdzekļiem darinājis smalkmehāniķis Harijs Frīdemans no Dobeles.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 314. lpp.; Bauskas Dzīve, 16.09.2011.

Ilūkstē piemiņas stēlas ar Ilūkstes apriņķi saistītajiem LKOK

Atrodas Ilūkstē Brīvības ielā pie novada kultūras centra.

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Trīs stēlās iekalts teksts ar to 35 LKOK vārdiem, kas saistīti ar kādreizējo Ilūkstes apriņķi.

Avots: Ilūkstes Novada Vēstis, Nr. 11, 06.12.1918.

Matīšu kapos piemiņas stēla ar pagastu saistītajiem LKOK

Atrodas Matīšu kapos pie ieejas.

Atklāta 2018. gada 4. augustā. Granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēla darināta pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Foto: 03.08.2018, Aivars Vilnis

Stēlā iekalts teksts ar to 15 LKOK vārdiem, kas saistīti ar Matīšiem, kā arī ar kaimiņos esošajiem Vilzēnu un Braslavas pagastiem, kurus savulaik apvienoja Matīšu baznīcas draudze:

PAR LATVIJU

1918 – 1920

LĀČPLĒŠA

KARA ORDEŅA KAVALIERI

KAPTEINIS

JŪLIUSS BŪMANIS

1886 – 1961

KAPTEINIS

JĒKABS ELSIS

1890 – 1917

KAPTEINIS

PĒTERIS KREIŠMANIS

1888 – 1965

VIRSLEITNANTS

PAULIS GRĪNBERGS

1888 – 1919

VIRSLEITNANTS

KĀRLIS TIESNIEKS

1893 – 1953

LEITNANTS

KĀRLIS ĀBELE

1896 – 1961

LEITNANTS

JĀNIS KREIŠAMANIS–KVELDE

1873 – 1954

VIRSSERŽANTS

JĀNIS APSĪTE

1894 – 1976

VIRSSERŽANTS

ROBERTS DREIMENIS

1897 – 1952

KAPRĀLIS

JĀNIS OLIŅŠ

1895 – 1974

DIŽKAREIVIS

ARNOLDS JEKALIS

1895 – 1962

DIŽKAREIVIS

NIKOLAJS PLĀNIS DZELME

1899 – 1981

DIŽKAREIVIS

JĀNIS VAGARS

1894 – 1976

KAREIVIS

HERMANIS ALKSNIS

1898 – 1919

KAREIVIS

KĀRLIS GRĪNBERGS

1884 – 1958

Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu finansējis Valmieras novada fonds (1700 latu), Burtnieku novada pašvaldība (nepilns 1000 latu) un Aizsardzības ministrija, kā arī privāti ziedotāji.

Papildināts: 03.07.2020.

Avoti: Burtnieku Novada Vēstis, Nr. 8 (136), 16.08.2018.

Bauskā piemiņas stēlas ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Bauskā pilskalna apstādījumos blakus Brīvības piemineklim (sk.).

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Trijās Stēlās iekalts teksts ar to 29 LKOK vārdiem, kas saistīti ar Bauskas novadu.

Avots: Bauskas Dzīve, 12.11.2018.

Aizputē piemiņas stēlas ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Aizputē Misiņkalna parkā.

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Lēmumu par divu stēlu uzstādīšanu Aizputes novada dome pieņēma 2018. gada 30 maijā, taču, lai izraudzītu to atrašanās vietu, jūnijā tika rīkota aizputnieku aptauja. 132 aptaujas dalībnieki izteicās par stēlu uzstādīšanu Misiņkalna parkā, kamēr 106 deva priekšroku Atmodas ielai, bet 94 – Skolas ielai.

Aizputē dzimuši pieci Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Aizputes pagastā seši, pa trīs LKOK - Kazdangā, Cīravā, Apriķos, bet Dzērvē un Kalvenē – pa diviem. Tādējādi Stēlās iekalts teksts ar 24 Aizputes novadā dzimušo LKOK vārdiem.

Avoti: aizputesnovads.lv, 28.06.2018.; liepajnieki.lv, 08.11.2018.

Kalupes pagasta Baltaču kapos piemineklis LKOK Broņislavam Šaršūnam

Atrodas Kalupes pagasta Baltaču kapos.

1997. gadā atklāts piemineklis komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Broņislavam Šaršūnam. Pieminekļa granīta pamatnē, kurā iestiprināts dzeloņstiepļu vainaga ieskauts krusts, blakus Lāčplēša Kara ordeņa attēlojumam iekalts teksts:

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

BROŅISLAVS ŠARŠUNS

(dzim. 1896 – nomocīts Sibīrijā 1943)

dēls HENRIKS

(dzim. 1928 – bez vēsts pazudis karā)

Vēsturiska atkāpe: Broņislavs Šaršūns dzimis 1896. gada 4. janvārī Kalupes pagastā. Guvis mājas izglītību. Zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. Kaukāza kājnieku pulkā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. oktobrī. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājiena laikā Ignalijas muižas rajonā “kritiskā brīdī [kareivis] Š. atklāja pa ienaidnieku iznīcinošu uguni, pēc tam kā viens no pirmajiem metās triecienā pretinieka postenim, kā rezultātā tas bēga, atstādams mūsu rokās smago ložmetēju, 6 šautenes, munīciju, turklāt mūsējiem izdevās saņemt 4 gūstekņus un iegūt vērtīgas ziņas”.

Atvaļināts 1921. gada 15. martā. Zemkopis savā jaunsaimniecībā Kalupes muižā.

Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā apcietināts un 1941. gada 31. maijā Daugavpils apriņķa tiesa Šaršūnam piesprieda 10 gadus ieslodzījumā, izvests uz PSRS teritoriju. Miris 1943. gada 21. janvārī Kraslaga koncentrācijas nometnē.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 499.-500. lpp.; Latgales dati (latgalesdati.du.lv).