Atsevišķi apbedīti divi nezināms latviešu karavīri, kas 1941. gada jūnijā krituši “cīņās par Latvijas brīvību”. Tomēr ziņu par sadursmēm, kas 1941. gada jūnijā vai jūlijā būtu notikušas Annas pagastā starp nacionālajiem partizāniem un atejošajiem lieliniekiem, nav. Laikraksts “Malienas Ziņas” 1941. gada septembrī gan vēsta, ka pie Annas pagasta Kauļiem atejošie lielinieki sašāvuši divus latviešu karavīrus. Viens no tiem ievietots Alūksnes slimnīcā, bet otrs – jaunākais seržants Sauja – no gūtajiem ievainojumiem miris un apbedīts Ezeriņu kapos. Tajā pašā laikā laikraksta “Tēvija” 10. septembra numurā vēstīts, ka kāds O. Kārkliņš no Jaunraunas Sarkanajam Krustam ziņojis par jūlijā sākumā notikušu incidentu, kura laikā kāds PSRS okupācijas karaspēka politiskais vadītājs jeb tā dēvētais poļitruks nošāvis latviešu karavīru Sauju, kurš tagad apbedīts Annas pagastā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Inese Dreimanes informāciju 1942. gada miršanas reģistrā minēts Arturs Sauja, par kuru sniegtas šādas ziņas – miris "Annas pagastā uz Grēveļu zemes"; miršanas datums: "1941. gada 4. jūlijs"; nodarbošanās: "Kara dienests"; nāves cēlonis: "Nošauts". Dzīvojis "Bēnes pagastā, Līdumu ielā 15". Dzimšanas gads nav minēts.
Sīkākas ziņas par notikušo pagaidām nav izdevies iegūt.
Acīmredzot pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie vienas no kapu kopiņām uzstādīta neliela melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Latvijas armijas karavīru cepures kokardei, kas pazīstama kā “saulīte”, iekalts teksts:
ŠEIT APBEDĪTS
NEZINĀMS
LATVIEŠU KARAVĪRS SAUJA
KRITIS 1941 G. JŪNIJĀ
CĪŅĀS PAR LATVIJAS BRĪVĪBU
Līdzīga piemiņas plāksne uzstādīta pie citas kopiņas, kas atrodas pa kreisi no centrālās kapu alejas aptuveni pusceļā starp ieeju un kapliču. Tajā blakus Latvijas armijas karavīru cepures kokardei jeb “saulītei” lasāms teksts:
ŠEIT APBEDĪTS
NEZINĀMS
LATVIEŠU KARAVĪRS
KRITIS 1941 G. JŪNIJĀ
CĪŅĀS PAR LATVIJAS
BRĪVĪBU
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru