Atrodas Ezeriņu (Ezeriņkalna) kapos blakus Annas un
Jaunnannas ceļam. GPS 57.314935, 27.036667
Apbedīts kāds nezināms latviešu karavīrs, kas 1941. gada
jūnijā kritis “cīņās par Latvijas brīvību”. Tomēr ziņu par sadursmēm, kas 1941.
gada jūnijā vai jūlijā būtu notikušas Annas pagastā starp nacionālajiem
partizāniem un atejošajiem lieliniekiem, nav. Laikraksts “Malienas Ziņas” 1941.
gada septembrī gan vēsta, ka pie Annas pagasta Kauļiem atejošie lielinieki
sašāvuši divus latviešu karavīrus. Viens no tiem ievietots Alūksnes slimnīcā,
bet otrs – jaunākais seržants Sauja – no gūtajiem ievainojumiem miris un
apbedīts Ezeriņu kapos. Tajā pašā laikā laikraksta “Tēvija” 10. septembra
numurā vēstīts, ka kāds O. Kārkliņš no Jaunraunas Sarkanajam Krustam ziņojis
par jūlijā sākumā notikušu incidentu, kura laikā kāds PSRS okupācijas karaspēka
politiskais vadītājs jeb tā dēvētais poļitruks nošāvis latviešu karavīru Sauju,
kurš tagad apbedīts Annas pagastā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Okupācijas
muzeja vēsturnieces Inese Dreimanes informāciju 1942. gada miršanas reģistrā
minēts Arturs Sauja, par kuru sniegtas šādas ziņas – miris "Annas pagastā
uz Grēveļu zemes"; miršanas datums: "1941. gada 4. jūlijs";
nodarbošanās: "Kara dienests"; nāves cēlonis: "Nošauts".
Dzīvojis "Bēnes pagastā, Līdumu ielā 15". Dzimšanas gads nav minēts.
Sīkākas ziņas par notikušo pagaidām nav izdevies iegūt.
Acīmredzot pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie
vienas no kapu kopiņām, kas atrodas pa kreisi no centrālās kapu alejas aptuveni
pusceļā starp ieeju un kapliču, uzstādīta neliela melna granīta piemiņas
plāksne, kurā blakus Latvijas armijas karavīru cepures kokardei, kas pazīstama
kā “saulīte”, iekalts teksts:
ŠEIT APBEDĪTS
NEZINĀMS
LATVIEŠU KARAVĪRS
KRITIS 1941 G. JŪNIJĀ
CĪŅĀS PAR LATVIJAS
BRĪVĪBU
Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi
Domājams, ka šis nezināmais karavīrs varētu būt augstāk minētais
Sauja.
Papildināts: 26.06.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru