Atrodas Rīgas Jaunciema kapos, taisnā līnijā kapličas
priekšā.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis
Hincenbergs. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas pelēka granīta piemiņas
plāksne, kurā līdzās Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:
JĀNIS HINCENBERGS
1895 – 1984
KĀRLIS HINCENBERGS
1924 – 1976
Interesanti, ka informatīvajā stendā ar kapu plānu
norādīts, ka Hincenberga kapavieta apzīmēta kā “zudusi”.
Foto: 26.05.2020., Arno Liepiņš
Vēsturiska atkāpe. Jānis Hincenbergs dzimis 1895. gada 5.
decembrī toreizējā Idus pagastā. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts
Krievijas armijā, dienējis 2. gvardes strēlnieku pulkā, beidzis mācību komandu.
1916. gada jūlijā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk
pulks). 1916. gada decembrī nosūtīts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku.
Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, paaugstināts par jaunāko
apakšvirsnieku.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā Rūjienā,
no turienes pārcelts uz Liepāju, ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā.
Piedalījies pilsētas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, pēc tam Latgales
atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1920. gada 4. februārī Latgalē kaujā pie Višgorodas (Augšpils) “stiprā
ienaidnieka apšaudē H. pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, ar rokasgranātām
apklusināja ložmetēju, izraisīja apjukumu un atviegloja rotas uzdevuma
izpildi”.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Jaunsaimnieks Mazsalacas
pagasta “Tīrumniekos”. Bijis pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Atkārtotās
komunistiskās okupācijas laikā vietējā kolhoza “Jaunais ceļš” priekšsēdētājs.
Vēlāk strādājis būvbrigādē, pēc tam kolhoza mežsargs. No 1967. gada dzīvojis
Rīgā meitas ģimenē. Miris 1984. gada 18. martā Rīgā.
Avots: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 191.-192. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru