Abavas pagasta “Dreimaņos” piemiņas akmens Bruņinieka krusta kavalierim Alfrēdam Riekstiņam

Atrodas pie Abavas pagasta “Deimaņu” mājām.

Atklāts 1992. gada 12. septembrī “Dreimaņu” māju pagalmā, vietā, kur 1952. gada 11. septembrī cīņā ar čekistiem krita kādreizējais Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) leitnants un Bruņinieka pakāpes Dzelzkrusta kavalieris Alfrēds Riekstiņš. Piemiņas akmeni uzstādījusi Daugavas vanagu Talsu nodaļa tās toreizējā priekšnieka Valda Bites vadībā. Neregulāras formas granīta piemiņas plāksnē iekalts teksts:

BRUŅINIEKU KRUSTA

KAVALIERIM

19. DIVĪZIJAS LEITNANTAM

ALFTEDAM RIEKSTIŅAM

1913 – 1952

KRITIS PAR LATVIJU

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Riekstiņš dzimis 1913. gada 30. janvārī toreizējā Tukuma apriņķa Matkules pagastā. Viņa tēvs, Paulis Riekstiņš, Latvijas Atbrīvošanās kara dalībnieks, bijis kuļmašīnas vadītājs un strādājis kokzāģētavā. Alfrēds beidzis vietējo pagastskolu. Obligātā dienesta laikā Latvijas armijā apguvis instruktoru rotas kursu, iegūstot dižkareivja pakāpi. Pēc atvaļināšanas no dienesta strādājis savas radinieka saimniecībā “Dreimaņos”.

1940. gadā, sākoties komunistiskajai okupācijai, pārgājis nelegālā stāvoklī un kādu laiku slapstījies arī mežā. Pēc lielinieku padzīšanas, sākoties nacistiskajai okupācijai, 1942. gadā brīvprātīgi iestājies policijas dienestā. Sākotnēji ieskaitīts 24. Talsu kārtības dienesta bataljonā un piedalījies cīņās Austrumu frontē pie Ļeņingradas, bet vēlāk 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes 2. pulka sastāvā – kaujās Volhovas rajonā, kuru laikā tiek apbalvots ar II un I šķiras dzelzkrustu. Nosūtīts uz instruktoru kursiem Kingisepā (Jamburga, Jaama), pēc kuru beigšanas paaugstināts par kaprāli.

Pēc brigādes pārformēšanas par divīziju Riekstiņš turpina dienestu 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) 43. kājnieku pulkā. Pēc atkāpšanās uz Latvijas teritoriju piedalījies kaujās pie Cesvaines un Mores. Šajā laikā Riekstiņš tiek pārcelts uz Ernesta Laumaņa komandēto 19. divīzijas fizilieru jeb trieciena bataljonu, ar kuru kopā atkāpjas uz Kurzemi. Par 1945. gada marta kaujās izrādīto varonību Riekstiņš tiek paaugstināts leitnanta pakāpē un apbalvots ar Bruņinieka pakāpes Dzelzkrustu.

9.maijā, dienu pēc tā dēvētā Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, Riekstiņam ar vienu no pēdējām laivām izdodas no Pāvilostas nokļūt līdz Zviedrijai. Sākotnēji laiva sasniedz Gotlandi, taču zviedru varasiestādes novirza to uz Kalmaras ostu. Laivā līdz ar karavīriem atrodas arī vairāki latviešu sabiedriskie darbinieki, un leģionāriem izdodas izvairīties no reģistrēšanas militārpersonu statusā un tādējādi arī no vēlākās izdošanas PSRS.

Tūlīt pēc nonākšanas Zviedrijā Riekstiņš iesaistās meža darbos Vermlandē, bet pēc tam pārceļas uz Gēteborgu, kur kļūst par vienu no vietējās Daugavas vanagu nodaļa dibinātāju un tās pirmo valdes priekšsēdi.

Laika gaitā sakarus ar Riekstiņu nodibina ASV un Lielbritānijas slepenie dienesti. 1951. gadā viņš pamet Zviedriju un dodas uz mācību nometni Vācijā, kur tiek sagatavots desantēšanai okupētajā Latvijā. 1952. gada 30. augustā Riekstiņš kopā ar vēl diviem bijušajiem latviešu karavīriem kā izpletņlēcējs tiek izmests virs Kurzemes. Pēc nolaišanās viens no viņa biedriem noklīst, bet Riekstiņš kopā ar otru dodas uz no jaunības dienām pazīstamajiem “Dreimaņiem”. Taču PSRS drošības dienesti jau ir informēti par izlūku ierašanos un izvērš plašu meklēšanas operāciju. 11. septembrī abi izlūki tiek ielenkti “Dreimaņu” šķūnī. Riekstiņa biedrs padodas, taču viņš pats turpina pretošanos, kamēr nebeidzas munīcija. Pēc tam Riekstiņš pārkož viņam pirms operācijas sākuma izsniegto indes ampulu un pie akas “Dreimaņu” pagalmā mirst.

Riekstiņa atdusas vieta precīzi nav zināma, taču tiek uzskatīts, ka viņš varētu būt apbedīts kādā gravā netālu no Kandavas baznīcas, kur, kā stāsta vietējie, okupācijas varasiestādes parasti esot aprakušas noslepkavoto nacionālo partizānu mirstīgās atliekas.

Avoti: Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 11. sēj. Red. Bērziņš, A. Toronto: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1993. 53.-57. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 1993. Gada janvāris/februāris, 81.-82. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 6, 06.02.1993.