Zeltiņu kapos LKOK Jēkaba Dakera individuāls apbedījums

Atrodas Zeltiņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Gustavs Dakers. 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Savulaik uzstādīta pelēka granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts bez norādes uz apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni. 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Savukārt 1992. gada 9. augustā pie viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma lasāms: 

JĒKABS
DAKERS
LEITNANTS
*5.mai.1893.   †24.aug.1978. 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Gustavs Dakers dzimis 1893. gada 5. maijā Zeltiņu pagastā. Izglītojies Cēsu reālskolā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā. 1917. gada maijā beidzis Pāvila karaskolu, ieskaitīts 155. rezerves kājnieku pulkā. 1917. gada jūlijā iedalīts 20. Turkestānas strēlnieku pulkā, nosūtīts uz Rumānijas fronti. Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1917. gada 11. decembrī pievienojies Polijas karaspēkam, bet pēc neilga laika atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 7. martā Tērbatā, 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Alūksnes, kur ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. aprīlī Ziemeļvidzemē Jaunlaicenes pagastā kaujā pie Zušu mājām (sk.) leitnants Dakers pēc rotas komandiera ievainošanas uzņēmās vadību, “neskatoties uz drīzu ievainojumu plecā neatstāja ierindu un pēc pavēles saņemšanas izveda rotu no draudošā ielenkuma”. 

Ārstējies hospitālī Tērbatā līdz 1919. gada jūlijam. Atzīts par nederīgu ierindas dienestam, iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1920. gada februārī komandēts uz tieslietu kursiem Rīgā. Paaugstināts par virsleitnantu, skaitot no 1919. gada. 

Atvaļināts 1920. gada jūnijā. Uzsācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimniecība Džūkstes Mācītājmuižā. 

Miris 1978. gada 24. augustā.

Papildināts: 20.09.2023.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 122. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.