Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Otto Egle. 1992.
gada 2. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes
Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni
saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc
Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta
gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Otto Egle dzimis 1892. gada 11.
oktobrī Annas pagastā. Izglītojies pilsētas skolā un mērnieku kursos.
Sākoties Pirmajam pasaules karam 1915. gada septembrī
iesaukts Krievijas armijā, strādājis latviešu strēlnieku organizācijas komitejā
Rīgā. 1916. gada jūlijā iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā
(vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV
šķiru, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gada februārī
paaugstināts par zaurjadpraporšciku. 1917. gada septembrī beidzis praporščiku
skolu Krasnoje Selo.
Pēc lielinieku apvērsuma pārgājis uz 38. divīzijas
triecienbataljonu, cīnījies pret lieliniekiem pie Gatčinas un Tosnas. Pēc tam
kādu laiku dzīvojis Maskavā. Pēc lielinieku iebrukuma Latvijā mobilizēts
Sarkanajā armijā, no kuras pēc divarpus mēnešiem pārbēdzis pie Dzelzsdivīzijas.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25.
jūnijā Rīgā, dienējis Aviācijas grupā, pēc tam 1. Kurzemes divīzijas štābā.
Bermontiešu uzbrukuma laikā pievienojies Studentu
bataljonam, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā un Kurzemes atbrīvošanā.
Paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada naktī uz 11. novembri kaujā Lucavsalā Egle ar diviem kareivjiem
“uzbruka bermontiešu ložmetējam, iznīcināja tā apkalpi un no atņemtā ieroča
apšaudīja pretinieku, dodams mūsējiem iespēju ieņemt Lucavsalas muižu un
virzīties tālāk uz Torņakalnu”.
Pēc Studentu bataljona pārformēšanas rotas komandieris
Autotanku divizionā, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Atvaļināts 1921. gada 31. martā. Aizsargu organizācijas
dalībnieks, Alūksnes bataljona komandieris. Piešķirta jaunsaimniecība Annas
pagasta Kalnzemniekos.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā
kolhozā. Miris 1974. gada 3. februārī. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini
norādīts, ka apglabāts dzimtas kapos Annas pagastā.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 141. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms
27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru