Atrodas Zeltiņu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Ābrams. 1992. gada 9. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma lasāms teksts, kurā apbedītā vārds “Aleksandrs” gan aizstāts ar “Pēteris”:
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Ābrams dzimis 1899. gada 24. jūnijā Zeltiņu pagastā lauksaimnieka ģimenē, īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 9. jūniju Latgalē izlūkgājienā uz Sierinas sādžu Ābrams “nemanīts pielavījās pretinieka sargam un to nodūra, pēc tam izlūkoja aizžogus un iegūtās ziņas nodeva komandierim, tā lielā mērā sekmēdams artilērijas baterijas sagūstīšanu”.
Atvaļināts 1922. gada sākumā. Jaunsaimnieks Zeltiņu pagasta Lāčplēšos.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā, būvstrādnieks. Miris 1974. gada 24. jūnijā.
Papildināts: 22.09.2023.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 30.-31.
lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas
Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru