otrdiena, 2019. gada 31. decembris

Lielupes kapos LKOK Jēkaba Brusbārža individuāls apbedījums

Atrodas Lielupes kapos Jūrmalā Paula Stradiņa ielā 9.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Brusbārdis. Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Brusbārdis. Viņa vārds iekalts kopīgajā dzimtas piemineklī.

1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS BRUSBĀRDIS
1899 – 1983

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Brusbārdis dzimis 1899. gada 24. oktobrī Rīgā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā un komercinstitūtā.

Sākoties pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru. Armiju atstājis 1918. gadā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī uzbrukumā Sakaru mājām kara ierēdnis Brusbārdis tika ievainots, “tomēr palika ierindā, līdz tika ievainots otrreiz un iznests no kaujaslauka bezsamaņas stāvoklī”.

Atvaļināts 1920. gada 14. jūlijā leitnanta pakāpē. Dzīvojis Rīgā, 1935. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti. Dzelzceļa ekspluatācijas direkcijas inventāra nodaļas vadītājs, šajā amatā strādājis arī nacistiskās okupācijas laikā.

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada janvārī iecelts par dzelzceļa Rīgas ceļu darbnīcu priekšnieku.

1950. gadā arestēts un LPSR Dzelzceļa līnijas tiesa par “pretpadomju propagandu” un par pretkomunistiskām “organizatoriskām darbībām” piespriedusi Brusbārdim desmit gadus koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1954. gadā, atgriezies Latvijā. Pensionārs, dzīvojis Rīgā, no 1963. gada Priedainē. Miris 1983. gada 31. martā.

Papildināts: 01.12.2020.        

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 99. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru