Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Annenieku kapos piemiņas akmens latviešu leģionāriem

svētdiena, 2019. gada 13. oktobris

Annenieku kapos piemiņas akmens latviešu leģionāriem

Atrodas Annenieku kapos.

Atklāts 1990. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas zīmē zem Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves vairodziņa attēlojuma iekalts teksts, kas satur Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras bijušā komandiera admirāļa Teodora Spādes dzejas rindas:

ES ESMU LATVIETIS

MAN MĀTE LATVIJA

TĀDS BIJU VAKAR, ŠODIEN, BŪŠU RĪT

LATVIEŠU KARAVĪRI 1944 1945

Avots: Pilsonis, Nr. 12, 20.11.1990.

Lapas iecere

Šīs lapas izveides mērķis ir apkopot vienā vietā informāciju par latviešu karavīru – strēlnieku, Atbrīvošanās kara dalībnieku, leģionāru un nacionālo partizānu – atdusas un piemiņas vietām, jo līdz šim citviet pieejamā informācija ir nepilnīga, fragmentāra un reizēm arī neprecīza.

Vispilnīgāko informāciju uz šo brīdi sniedz Jāņa Lismaņa kapitāldarbs “Kauju un kritušo karavīru piemiņai”, taču kopš tā iznākšanas pagājuši jau 20 gadi un šajā laikā tapis liels skaits jaunu piemiņas vietu, kā arī atjaunoti daudzi okupācijas gados komunistu nopostītie pieminekļi. Turklāt Lismaņa grāmata nesniedz ziņas par leģionāru un nacionālo partizānu piemiņas vietām.

Ņemot vērā gan spraustā uzdevuma apjomīgumu, gan apzinoties savas ierobežotās iespējas gan informācijas vākšanā un apstrādē, gan piemiņas vietu apmeklēšanā dabā un to fotofiksācijā, mēs aicinām arī citus iesaistīties un fotografēt savas dzīvesvietas tuvumā esošos objektus un fotoattēlus sūtīt mums (karavīru.kapi@gmail.com).

Būsim pateicīgi arī par vēsturisku fotoattēlu elektroniskām kopijām, kā arī par papildus ziņām gan par piemiņas vietu tapšanu, gan par to likteni okupācijas laikā. Te noderēs gan ļaužu atmiņas, gan vietējās preses publikācijas, ja tādas saglabājušās jūsu rīcībā. Tas, protams, attiecas uz jaunizveidotajām un vēl topošajām piemiņas vietām.

Protams, ar pateicību pieņemsim arī norādes uz jebkurām kļūdām un neprecizitātēm.