Atrodas Inčukalnā pie vecās pasta ēkas Atmodas ielā 2. GPS 57.097451,
24.687427
Atklāts 2016. gada 3. jūlijā vietā, kur no 1918. gada 31. decembra līdz
1919. gada 1. janvārim Baltijas zemessardze (landesvērs) neveiksmīgi mēģināja
apturēt lielinieku uzbrukumu Rīgai. Pieminekļa uzstādīšanu pēc jurista Laura
Rasnača un vēsturnieka Arta Buka ierosmes organizējusi vietējā pašvaldība un
Latviešu-vācbaltu cents “Domus Rigensis”. Akmens apstrādes centra
AKM meistaru Gunta Pandara un Pētera Zvauņa darinātais piemineklis veidots no liela
laukakmeņa, kura augšdaļā iestrādāta Baltijas landesvēra emblēma, bet zem tās
iekalti trīs slejās izkārtoti teksti latviešu, vācu un krievu valodās:
1918. gada 31. decembrī šeit
notika Latvijas Neatkarības kara
pirmā kauja. Pretī Sarkanās
armijas pieckārtējam pārspēkam
stājās četras zemessardzes rotas.
Dzīvību par dzimto zemi ziedoja 35
vācbaltiešu, latviešu un krievu
karavīri.
Mūžīga piemiņa varoņiem un
miers kritušajiem.
Foto: 29.07.2021., karaviru.kapi
Pieminekļa
uzstādīšanas izdevumus bija iespējams segt ar ziedojumos iegūtajiem līdzekļiem,
jo jau neilgi pēc ziedojumu kampaņas uzsākšanas 2012. gadā tika savākti 10 000
latu.
Vēsturiska atkāpe. Inčukalna kaujā no pretlieliniecisko spēku puses piedalījās
no vācu brīvprātīgajiem saformētās Dzelzsbrigādes un vācbaltiešu landesvēra
vienības, bet no lielinieku puses – Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 2.
brigādes 1. un 4. pulks. 1918. gada 31. decembrī, iestājoties tumsai,
lielinieku vienības pie Inču muižas un Inčukalna dzelzceļa stacijas apgāja landesvēra
pozīcijas, un 1. janvārī, kad draudēja ielenkums, vācieši, pametot artilēriju
un ložmetējus, atkāpās uz Ropažiem un Rīgu. Kaujā landesvērs zaudēja 35
kritušos, bet 14 gūstā saņemtos lielinieki vēlāk Cēsīs nošāva. Cik lieli zaudējumi
bija Dzelzsbrigādei, nav zināms, bet 11 gūstā saņemtos kā “strādnieku zēnus”
atbrīvoja. Daļa vēsturnieku šo sadursmi pēdējā laikā uzskata par pirmo kauju,
kas izcīnīta Latvijas Atbrīvošanās karā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru