Atrodas Siguldas pagasta Jūdažos pie Gailīšu mājām.
1928. gada 11. jūlijā Brāļu kapu komiteja deva piekrišanu vienkopus pārapbedīt Jūdažu apkārtnē izklaidus apglabātos 1917. gadā kritušos Latviešu strēlnieku pirmās brigādes, kā arī citu Krievijas armijas vienību nezināmos karavīrus. Brāļu kapu plāna izstrāde tika uzticēta dārzniekam R. Simanovičam.
1930. gada 14. septembrī Jūdažu brāļu kapos atklāja pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta Allažu šūnakmenī veidotu pieminekli. To uzstādījusi Brāļu kapu komitejas Jūdažu nodaļa.
Piemineklī iekalts teksts:
90
I LAT. STR. BRIGĀDES
UN NEZINĀMU 1917. G.
KRITUŠO KARAVĪRU
PIEMIŅAI
CĒLI
IR
MIRT
PAR
TĒVIJU
Pieminekļa uzstādīšana izmaksājusi 2200 latu. Lielāko daļu līdzekļu devusi Brāļu kapu komiteja, bet daļa segta ar vietējās sabiedrības ziedojumiem.
Brāļu kapu teritorijā (12 x 9 m), ko iežogo zemes uzbēruma valnis, atrodas divas kapu kopas (7 x 1, 5 m).
Zemes uzbērums ap brāļu kapiem tagad faktiski izzudis, bet tā iekšpusē ir uzcelta koka sētiņa ar betona stabiņiem.
Ieeju brāļu kapu teritorijā iezīmē divi no šūnakmens bluķiem mūrēti kubi.
Šobrīd (2023. gada pavasaris) redzams, ka brāļu kapi sen nav kopti. Viens no koka sētiņas posmiem pilnībā izgāzies. Brāļu kapu teritorija sākusi aizaugt.
Blakus esošajos vācu karavīru brāļu kapos apglabāts arī kāds “nezināms krievs”, kas, iespējams, patiesībā ir latviešu strēlnieks.
Papildināts: 12.04.2023.
Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 307.-308. lpp.
