Atrodas
Amatas pagastā netālu no bijušās Spāres muižas (tagad internātpamatskola). GPS 57.196401,
25.222936
Pirmā
pasaules kara laikā Spāres muižā atradās Krievijas armijas lauka lazarete. Tajā
mirušie 24 karavīri, tostarp arī latviešu strēlnieki, apglabāti netālu
iekārtotajos brāļu kapos.
1935.
gada 7. jūnijā Brāļu kapu komitejas valdes sēdē Spāres sešu klašu pamatskolas
pārzinis informēja par brāļu kapu uzkopšanu un lūdza tur uzstādīt piemiņas
zīmi. BKK valde tās projekta izstrādāšanu nolēma uzdot arhitektam Pēterim
Federam. Tomēr jau 15. jūlijā BKK valde nolēma pieminekli celt pēc pilsētas
valdes izstrādāta projekta. Pieminekļa izgatavošanu uzticēja organizēt ainavu
arhitektam Andrejam Zeidakam. Savukārt 29. augustā BKK sēdē tika apstiprināts
iecerētās piemiņas zīmes teksts.
Pieminekli
atklāts 1935. gada 6. oktobrī. Tā uzstādīšanu ar BKK atbalstu veica bijušajā
muižā pēc agrārreformas iekārtotā Spāres pamatskola. Taisnstūrveida betona
piemineklī iestrādāta smilšakmens plāksne (77 x 45 cm), kurā bija iegravēts
teksts:
PASAULES KARĀ
NO IEVAINOJUMIEM
MIRUŠO 24 KARAVĪRU
PIEMIŅAI.
LAI TAUTA JŪT,
ŠE STAIGĀJOT, –
DZĪVS, KAS PAR BRĀĻIEM
NOMIRT PROT.
Bojātā
smilšakmens plāksne tagad (ne vēlāk kā 1989. gadā) nomainīta pret jaunu, granītā
veidotu (76 x 38,5 cm). Jaunajā plāksnē iekalts no sākotnējā nedaudz atšķirīgs
teksts:
PIRMĀ PASAULES KARĀ
NO IEVAINOJUMIEM
KRITUŠO 24 KARAVĪRU
PIEMIŅAI.
Pieminekļa
priekšā ir divas kapu kopas (10 x 2 m) bez apmalēm.
