Atrodas
Siguldā Vidzemes šosejas un Zinātņu ielas krustojumā pie bijušā Siguldas pagastnama.
GPS 57.151856, 24.889732
Pagājušā
gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē šeit vienkopus pārapbedītas vismaz 101
plašākā apkārtnē izklaidus apglabāta karavīra mirstīgās atliekas. Lielākā daļa
no viņiem bija latviešu strēlnieki, taču pārapbedīti arī daži Sibīrijas
strēlnieku pulku karavīri, kā arī vairāki Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie
igauņu karavīri.
Kā
pirmos 1934. gada 21. novembrī jaunajos brāļu kapos pārapbedīja divus 1.
Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka karavīrus, kas iepriekš bija apglabāti Dr.
Kronberga vasarnīcas dārzā. Vēlākos gados pārapbedīto skaits pieauga, un Kārlis
Vanags 1938. gadā laikrakstā “Latvijas Kareivis” min, ka Brāļu kapos pie toreizējā
pagastnama apbedīti aptuveni 180 Pirmajā pasaules karā kritušie Sibīrijas
strēlnieki, Nāves bataljona un citu Krievijas armijas vienību karavīri.
Jaunizveidotie
brāļu kapi tika iesvētīti 1935. gada 4. augustā.
Brāļu
kapu teritoriju norobežo masīvs plienakmeņu mūra žogs, kas būvēts pēc 5. Rīgas aizsargu
pulka 2. bataljona ierosmes.
1937.
gadā Brāļu kapu komitejas Siguldas nodaļa vienojās par pieminekļa celšanu, taču
šo ieceri līdz komunistiskajai okupācijai 1940. gadā nepaspēja realizēt.
Komunistiskās
okupācijas laikā sešdesmitajos gados brāļu kapos tomēr tika uzstādīta granīta piemiņas
plāksne (170 x 115 x 18 cm), kurā iekalts teksts:
MŪŽĪGA PIEMIŅA
12. ARMIJAS LATVIEŠU UN SIBĪRIJAS
STRĒLNIEKU PULKU KARAVĪRIEM, KAS
KRITUŠI 1917. G. SIGULDAS APKĀRTNĒ
CĪŅĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM
ŠEIT APGLABĀTI 97 LATVIEŠU
STRĒLNIEKI UN 6 SIBĪRIJAS KRIEVU
PULKU KARAVĪRI
(Seko Tas pats TEKSTS krievu valodā.)
Avoti:
Lismanis, J.
1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 306. lpp.; Gauja,
Nr.6/7, 1937. gada jūnijs/jūlijs, 14. lpp.; Latvijas
Kareivis, Nr. 240, 21.10.1938.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru