Atrodas Smiltenes luterāņu kapos Vaļņu ielā 11. GPS 57.430171, 25.894057
Apbedīts 1916. gada 23. decembrī kritušais 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. rotas komandieris poručiks Jānis Menska. Uz kapa uzstādīta Cēsu akmeņkaļa Augusta Sproģa darināts melna granīta piemineklis, kurā iekalts teksts:
I Daugavgrivas
strelnieku pulka
Poručiks
Jānis Menska
dzim. 20 janvarī 1893 g.
kritis kaujā pie Ložmeteja kalna
23 decembrī 1916 g.
Uz ežiņas galvu
liku, sargāt
savu tēvu zemi,
Labak manu galvu ņēma nekā
manu tēvu zemi.
Zem teksta kreisajā pusē iekalts akmeņkaļa vārds:
A. SPROGIS CESIS
Vēsturiska atkāpe. Jānis Menska dzimis 1893. gada 20. janvārī Smiltenes pagastā lauksaimnieka ģimenē. Pēc Smiltenes tirdzniecības skolas beigšanas saimniekojis tēva mājās.
Sākoties pirmajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. 1915. gadā beidzis Pēterhofas praporščiku skolu un nosūtīts uz Minskas kara apriņķa štābu, no kurienes 17. septembrī pārcelts uz jaunformējamajām latviešu strēlnieku vienībām. Ieskaitīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Sākotnēji iecelts par sakaru komandas priekšnieku, bet no 08. oktobra kā jaunākais virsnieks ieskaitīts 1. rotā, ko komandēja poručiks (vēlāk pulkvedis) Fridrihs Briedis. Piedalījies visās 1915. vada rudens kaujās. 1. decembrī pārcelts uz 4. rotu. Pēc rotas komandiera ievainošanas uzņēmies tās pagaidu komandēšanu, bet 1916. gada 15. februārī oficiāli apstiprināts šajā amatā. 29. februārī nakts kaujā pie “Plakaņiem” ievainots kājas pēdā, taču plicis ierindā. 1916. gada 4. jūlijā kaujā pie Ķekavas kontuzēts, rotā atgriezies 24. jūlijā. 1916. gada 24. augustā paaugstināts par podporučiku, bet 27. septembrī – poručiku. Kritis, sākoties Ziemassvētku kaujām, uzbrukuma laikā 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila). Uz ceļa “Mangaļi”-“Skangaļi” aiz vācu 114. baterijas pozīcijām Mensku pierē trāpīja ložmetēja lode. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II, III un IV šķiru un Annas ordeņa IV šķiru.
Labots: 23.03.2025.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 337. lpp.; Kaktiņš, J. Varoņu sejas: Latviešu
strēlnieku dzīves stāsti. Rīga: Pulkveža Brieža fonda biedrība, 1930. 49.-51.
lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.
