Iecere celt pieminekli vietā, kur
kaujā ar lieliniekiem 1919. gada 27. aprīlī krita Igaunijas armijas
bruņuvilcienu diviziona komandieris kapteinis Antons Irvs, radās vēl pagājušā
gadsimta trīsdesmitajos gados. 1937. gada novembrī pieminekļa celšanas
komitejas žūrija no konkursā iesūtītajiem 14 pieminekļa projektiem pirmo
godalgu piešķīra tēlnieka Ernsta Jēsāres (Ernst Jõesaar) metam. 1939. gadā tika
likts pieminekļa pamatakmens, par ko liecina pamatnes priekšā iegravētā autora
zīme un gadskaitlis. Tomēr paša pieminekļa celtniecību pirms komunistiskās
okupācijas nepaspēja uzsākt.
Pie pieminekļa celtniecības idejas
atgriezās pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas, un tas tika atklāts 1994.
gada 23. aprīlī.
No sarkanā granīta veidotajā
piemineklī iekalts teksts:
ŠEIT
KRITA
1919. g.
27. IV
CĪNOTIES
PAR
IGAUNIJAS UN
LATVIJAS
BRĪVĪBU
IGAUŅU
BRUŅUVILCIENU
DIVIZIONA
KOMANDIERIS
KAPTEINIS
ANTONS
IRVS
SIIN
LANGES
1919. a.
27. IV
VARADUSE
LEST
EESTI JA
LÄTI
VOIDELDES
EESTI
SOOMUSRONGIDE
DIVISJONI
ÜLEM
KAPTEN
ANTON IRV
Pieminekļa pamatnes priekšpusē
redzams gadskaitlis “1939”, ko dala no tēlnieka iniciāļiem “E. J.” veidota
stilizēta autora zīme. Pieminekļa otrā pusē iekalts teksts “ESHL 1994” (Eesti
Söjahaudade Hoolde Lüt, tulkojumā – Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienība).
2014. gada 7. jūnijā Latvijas Brāļu
kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību Eiropas
Savienības programmas Igaunija–Latvija projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi”
ietvaros organizēja talku, kuras laikā izveidoja celiņu no šosejas līdz
piemineklim, iztīrīja pamežu un notīrīja pieminekli ar ūdens strūklu.
Piezīme. Antons Irvs apglabāts
Igaunijā Vīlandes kapsētā.
