Pieminekļa būvniecību iecerēja
Brāļu kapu komitejas Jaunpiebalgas-Rankas nodaļa, un tā pamatakmens likts 1928.
gada 26. augustā. Saskaņā ar Jaunpiebalgas vidusskolas skolotājas Vēsmas
Johansones Lismanim sniegto informāciju pieminekļa pamatos esot guldīta urna ar
125 kritušo draudzes locekļu sarakstu. Tā laika presē gan minēti tikai 60
kritušie. Tajā pašā dienā ap baznīcu stādīta “Varoņu birzs” – 60 ozoliņi. Brāļu
kapu komiteja 1930. gada 28. aprīlī nolēma izsniegt savai Jaunpiebalgas-Rankas
nodaļai pieminekļa būvniecībai nepieviešamo Allažu šūnakmeni.
Piemineklis atklāts 1930. gada 29.
jūnijā. Tas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Aleksandra Birzenieka
meta, bet kalšanas darbi veikti E. Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā. Piemineklis
veidots kā arhitektoniska arka. Uz trīspakāpju terases izvietotas divas
kolonnas ar masīvu pārsedzi. Starp kolonnām atrodas figurāls cilnis – Māte
svētī divus ievainotus dēlus. Virs ciļņa iekalts teksts:
MŪŽAM
NERIMS
VAROŅU
GARS
Pretējā pusē cilnis, kurā attēloti
dekoratīvi izkārtoti ieroči un kaujas karogi. Virs tā iekalts teksts:
BRĪVĪBAS
CĪŅĀS
KRITUŠIEM
Zem šī ciļņa iekalts atklāšanas
gadskaitlis:
1930
Pārsedzes centrā pieminekļa
aizmugurē mazāks cilnis, kurā attēlota karavīra galva bruņucepurē.
Piemineklis Izmaksājis aptuveni 25
000 latu, kas pamatā savākti ziedojumu ceļā. 1000 latu lielu atbalstu sniedzis
arī Kultūras fonds. Piemineklis restaurēts 1988. gadā.
