Palsmanes kapos LNK kritušā LKOK Roberta Kukurīša individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka ložmetēju rotas kareivis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Kukurītis, miris 1919. gada 10. novembrī no ievainojuma, kas gūts kaujās ar bermontiešiem Pārdaugavā. Dzimtas kapos ir sarkana granīta plāksne, kurā iekalts arī Roberta Kukurīša vārds. Veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie R. Kukurīša kapa atklāta arī tipveida, melnā granītā darināta individuāla piemiņas plāksne, kurā zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

ROBERTS
KUKURĪTIS
07.12.1898. – 10.11.1919. 

PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU 

Līdz ar piemiņas plāksni kapavieta iezīmēta ar pultsveida informatīvu stendu, kas arī darināts melnā granītā un kurā sniegti īsi R. Kukurīša biogrāfiskie dati: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

ROBERTS KUKURĪTIS
07.12.1898. – 10.11.1919. 

7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKA KAREIVIS. DZIMIS
GAUJIENAS PAGASTĀ. ZEMKOPIS PALSMANES PAGASTĀ.
1919. G. 10. NOVEMBRĪ KAUJĀ PAR PĀRDAUGAVU VIŅŠ AR
SAVU LOŽMETĒJU IZVIRZĪJĀS MŪSU LĪNIJAS PRIEKŠĀ,
APKLUSINĀJA IENAIDNIEKA LOŽMETĒJU DAUGAVGRĪVAS
IELĀ UN DEVA IESPĒJU MŪSU KARAVĪRIEM ĀTRI DOTIES
UZ PRIEKŠU. ŠAJĀ KAUJĀ TIKA SMAGI IEVAINOTS UN TAJĀ
PAŠĀ DIENĀ MIRA.

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Piemiņas plāksni un informatīvo stendu pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”.

Vēsturiska atkāpe. Roberts Kukurītis dzimis 1898. gada 7. decembrī Gaujienas pagastā. Bijis zemkopis Palsmanes pagastā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada jūnijā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā no bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī kaujā par Pārdaugavu Kukurītis “ar savu ložmetēju izvirzījās mūsu līnijas priekšā, apklusināja ienaidnieka ložmetēju Daugavgrīvas ielā un deva iespēju mūsu karavīriem ātri doties uz priekšu. Šajā kaujā tika smagi ievainots un tajā pašā dienā mira”. 

Papildināts: 07.10.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 335. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 276. lpp.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.