Apbedīti 1941. gada 4. jūlijā
Sikšņos kritušie nacionālie partizāni Jēkabs Leja, Arvīds Stankevičs un Arvīds
Kalniņš. 1942. gada 16. augustā uz viņu kapiem atklātas piemiņas plāksnes. Par
apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu nav.
Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 4.
jūlijā, PSRS karaspēkam atkāpjoties, komunistiskā okupācijas režīma vietējie
kolaboracionisti mēģināja sabojāt Sikšņu tālruņu centrāli. Pēc vietējo
iedzīvotāju lūguma uz Sikšņiem devās četri Gaujienas nacionālie partizāni
virsleitnanta Miesnieka vadībā. Šajā grupā bija arī kareivji Jēkabs Leja un
Arvīds Stankevičs, kas, sākoties Otrajam pasaules karam, bija dezertējuši no
tobrīd Litenes armijas vasaras nometnē izvietotā 24. teritoriālā strēlnieku
korpusa.
Tajā pašā laikā no Virešu puses
Sikšņiem tuvojās 17 cilvēku liela bruņotu komunistu grupa. Izcēlās kauja, kurā
krita trīs partizāni – Leja, Stankevičs un ziņnesis Arvīds Kalniņš. Tomēr,
noturot partizānus par vācu izpletņlēcējiem, pretinieks, kurš apšaudē zaudēja
divus kritušos un divus ievainotos, izlēma atkāpties pāri Gaujai Dūres
virzienā.
Sākotnēji Leja un Stankevičs tika
apglabāti kaujas vietā, jo trūka ziņu par viņu tuviniekiem. Vēlāk izdevās
noskaidrot, ka Stankeviča vecāki dzīvojuši toreizējā Madonas apriņķī, bet Lejas
māte – kaut kur Bauskas apkārtnē.
