Palsmanes kapos LKOK Jūlija Zīles un LKOK Riharda Zīles individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Apbedīts 1920. gada 22. jūnijā pie Siņajas Nikolas sādžas kritušais 4. Valmieras kājnieku pulka 2. rotas komandieris un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Zīle. 1942. gadā viņam blakus apbedīts arī brālis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rihards Zīle. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju informāciju, kas sniegta Valkas novadpētniecības muzejam, Jūlijs Zīle ticis apbedīts blakus kaimiņa Jēkaba Čaka ģimenes kapiem. 

Saskaņā ar tā laika preses ziņām Latvju jaunatnes biedrības Palsmanes nodaļa kopā ar vietējiem aizsargiem 1936. gadā bija iecerējusi uz Jūlija Zīles kapa uzstādīt pieminekli, kura atklāšana tika plānota viņa nāves gadskārtā – 1937. gada 22. jūnijā. Gatavību ziedot līdzekļus pieminekļa celšanai izteikuši arī 4. Valmieras pulka virsnieki. Tomēr ieceri līdz komunistiskajai okupācijai nav izdevies īstenot. 

Komunistiskās okupācijas laikā brāļu Zīļu atdusas vietai virsū tikuši apbedīti citi mirušie. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie kādreizējās J. Zīles un R. Zīles apbedījuma vietas tika atklāti pults formā melnā granītā darināti informatīvi stendi, kuros zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts ar īsiem biogrāfiskajiem datiem. 

J. Zīlem veltītajā stendā attiecīgi lasāms: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

JŪLIJS ZĪLE
26.03.1988. – 22.06.1920. 

VALMIERAS KĀJNIEKU PULKA LEITNANTS. DZIMIS
GRUNDZĀLES PAGASTA “ICĒS”. LATVIJAS ARMIJĀ KĀ VIENS
NO PIRMAJIEM IESTĀJEIS 1919. G. FEBRUĀRĪ ROTAS
KOMANDIERA AMATĀ. 1920. G. 22. JŪNIJĀ, ATGRIEZDAMIES
NO PĀRDROŠĀ NAKTS IZLŪKGĀJIENA AIZ ZILUPES, NIKNĀ
SADURSMĒ AR IENAIDNIEKA PĀRSPĒKU PIE SIŅAJAS
NIKOLAS KRITIS VAROŅA NĀVĒ. 

Foto: 2020.gada septembris, Gita Memmēna

Savukārt R. Zīlem veltītā stenda plāksnē iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

RIHARDS ZĪLE
14.09.1989. – 1942. 

DZIMIS GRUNDZĀLES PAGASTA “ICĒS”. DRAUDZES SKOLAS
IZGLĪTĪBA. ZEMKOPIS. LATVIJAS ARMIJĀ IESTĀJIES
BRĪVPRĀTĪGI 1919. G. 6. MARTĀ. PIEDALĪJIES
ZIEMEĻVIDZEMES ATBRĪVOŠANĀ, 1919. GADA
13. NOVEMBRĪ AR SAVU VADU STIPRĀ UGUNĪ PIRMAIS
IELAUZĀS BIRZGALES MUIŽĀ ZEMGALĒ, PADZINA
NO TĀS BERMONTIEŠUS.

Foto: 2020.gada septembris, Gita Memmēna

Informatīvos stendus pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”. 

Vēsturiska atkāpe. Jūlijs Zīle dzimis 1888. gada 26. martā Palsmanes pagasta Itcēs lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Cēsu pilsētas skolu un pēc tam izturējis mājskolotāja eksāmenu. Bijis skolotājs Valkā un Litenē. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis uz sanitārā vilciena, pēc tam 73. kājnieku rezerves bataljonā. 1916. gada decembrī beidzis Dusētas praporščiku skolu un pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, kura rindās piedalījies pēdējās cīņās Rīgas frontē. Izcīnījis ļoti sīvu kauju pie Ropažiem, uz laiku apturot strauju un spēcīgu vāciešu uzbrukumu. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada februārī, rotas komandiera amatā piedalījies 1 (4.) Valmieras kājnieku pulka kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē. 1919. gada novembrī paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. maijā “Vidzemē Z. kopā ar 37 kareivjiem, pēc savas ierosmes vajādams bēgošos lieliniekus, panāca tos pie Silenieku ciemata uz Gulbenes-Rēzeknes lielceļa un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, sakāva to, saņēma apmēram 40 gūstekņu, to skaitā lielinieku bataljona komandieri, ieguva smago un 2 vieglos lielgabalus, ložmetēju, 50 zirgus u.c. Trofejas”. Savukārt 1920. gada 22. jūnijā, “atgriezdamies no pārdroša nakts izlūkgājiena aiz Zilupes, niknā sadursmē ar ienaidnieka pārspēku pie Siņajas Nikolas kritis varoņa nāvē”. 

Savukārt Jūlija Zīles jaunākais brālis Rihards dzimis 1889. gada 14. septembrī. Viņš guvis tikai draudzes skolas izglītību un nodevies zemkopībai. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā iesaukts 1915. gadā. Pēc mācību komandas beigšanas ieskaitīts 316. Hvalinskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrijas frontē. 1917. gada janvārī pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku un tā rindās cīnījies Vidzemē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. martā, ieskaitīts 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā un piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. Par kaujas nopelniem paaugstināts virsnieka vietnieka pakāpē, pēc tam cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 13. novembrī Rihards Zīle ar savu vadu “stiprā ugunī pirmais ielauzās Birzgales muižā Zemgalē, izsita no tās bermontiešus un ieguva 3 ložmetējus”. 

Atvaļināts 1920. gada novembrī. Bijis zemkopis Grundzāles pagasta Druvās, sastāvējis pagasta aizsargu nodaļā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Papildināts: 07.10.2020. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 335. lpp.; Lismanis II; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 586. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 68, 22.03.1936.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.