svētdiena, 2019. gada 21. jūlijs

Drustos piemineklis 1. PK un LAK kritušajiem Drustu draudzes locekļiem

Atrodas pie Drustu luterāņu baznīcas. GPS 57.232897, 25.85937

1928. gada 28. jūlijā tika izveidota pieminekļa celšanas komiteja, kurā piedalījās Drustu un Gatartas pagasta pārstāvji. Komiteja pieņēma lēmumu, ka piemineklis ceļams pie baznīcas. Līdzekļu vākšanā aktīvi iesaistījās dāmu komiteja. Celtniecībā piedalījās abi pagasti – drustēnieši saveda akmeņus pamata mūrēšanai, bet gatartieši – granti.

1931. gada 14. jūnijā tika likts pieminekļa pamatakmens, kurā iekalts teksts “Gadu simteņi nāks un ies, tēvijai varoņi upurēsies”. Zem tā iemūrēta cinkota skārda kapsula ar piemiņas rakstu, ko parakstījis toreizējais armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, kritušo karavīru vecāki un citi ceremonijas goda viesi. Paša pieminekļa atklāšana notika 1932. gada 19. jūnijā.

4,60 metru augsto pieminekli Somijas pelēkajā granītā pēc firmas meta darinājusi E. Kuraua akmeņkaltuve Rīgā. Tā apakšējā daļā pusaploces arka, kurā iestrādāts bronzas zemcilnis (42,5 x 67,5 cm) ar krituša karavīra tēlu, virs kura granītā slīpēts krusts ērkšķu vainagā, bet zem tā granītā iekalts teksts:

VIŅU DARBI TOS PAVADA
SAVIEM KRITUŠAJIEM DĒLIEM
DRUSTU DRAUDZE

Pieminekļa augšdaļā iekaltas trīs zvaigznes un teksts:

DIEVS,
SVĒTĪ
LATVIJU!

Pieminekļa aizmugurē granītā kalts teksts:

UN TŪKSTOŠI KRITA UN KRITĪS VĒL
KĀ SAVAS DZIMTENES SARGI,
BET LATVIJA DZĪVOS UN BRĪVA BŪS
– UN TĀDĒĻ TAS NEBIJ PAR DĀRGI.

Kopā ar transporta izdevumiem pieminekļa celtniecība izmaksājusi 3400 latu.

Komunistiskās okupācijas laikā teksts zem ciļņa tika aizcementēts, bet bronzas cilni draudzes locekļi paslēpa. Sākoties Atmodai, Latvijas Tautas frontes vietējie aktīvisti uzrakstu notīrīja un savā vietā novietoja arī saglabāto cilni.

Apzināts 41 Drustu draudzes loceklis, kas kritis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā – Āboliņš Kārlis, Auseklis Pēteris, Auseklis Voldemārs, Balodis Eduards, Balodis Jānis, Balodis Kārlis, Barons Jānis, Blūme Kārlis, Briedis Kārlis, Gaujenietis Jānis, Gaujenietis Kārlis, Kaukars Kārlis, Kazeka Augusts, Kauliņš Jānis, Ķelpis Jānis, Kļaviņš Jānis, Kļaviņš Kārlis, Krevics Jānis, Kurga Pēteris, Leitens Pēteris-Eduards, Leitens Jūlijs, Ļuļens Jānis, Mednis Roberts-Jūlijs, Mellups Pēteris, Muldiņš Jānis, Pogulis Eduards, Putniņš Kārlis, Rieksts Indriķis, Sīka Kārlis, Slaidiņš Jānis, Sēlis Kārlis- Eduards, Smekšis Jānis, Sproģis Pēteris, Strēlnieks Voldemārs, Šulmeisters Pēteris, Zariņš Augusts, Zviedris Pēteris, Tabiņš Jēkabs, Teikmanis Augusts, Tupiņš Pēteris, Ūdris Jānis.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 44.; Lismanis II; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 90.-91.lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 131, 16.06.1931.