Atrodas Trikātas Vecajos kapos. GPS 57.544645, 25.704081
Apbedīts Latvijas armijas aviācijas parka kara lidotājs virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Blaubergs, kas gāja bojā 1920. gada 29. jūlijā, kad lidojuma laikā uz fronti pie Stukmaņiem aizdegās viņa lidmašīna. Uz kapa uzstādīts tipveida betona piemineklis, ko pēc tēlnieka Jāņa Brieža meta darinājusi Oto Dambekalna darbnīca. Piemineklī atainots ērglis un lidmašīnas propellers, kura centrā iestrādāts keramikas medaljons ar fotogrāfiju. Uz pieminekļa bronzas burtiem izveidots teksts:
JŪRAS LID.
VIRSLEITN.
BLAUBERGS ALEKSANDRS
*1896. 22. III
† 1920. 29. VII
Piezīme. Blauberga nāves datumā acīmredzami pazuduši divi pēdējie cipari ir pazuduši, un tas varētu būt par iemeslu tam, ka literatūrā kā viņa bojāejas datums reizēm tiek minēts 29. maijs.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Blaubergs dzimis 1896. gada 22. martā Pēterburgā, ģimenē, kura cēlusies no Trikātas pagasta. Beidzis Pēterburgā komercskolu un pēc tam studējis ekonomiku Pēterburgas Politehniskajā institūtā.
Sākotnējo militāro izglītību guvis pie institūta noorganizētajos jūras aviācijas teorētiskajos kursos. 1917. gada pavasarī beidzis jūras aviācijas skolu Baku, ieguvis admiralitātes praporščika pakāpi. Pēc lielinieku apvērsuma dienējis Gruzijas bruņotajos spēkos, bet 1918. gadā atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk brigādes) Neatkarības rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, sākot ar Lielauci un Skrundu un beidzot ar Rīgas atbrīvošanu. Paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 24. janvārī Blaubergs “kopā ar rotmistru Skujēnu brīvprātīgi devās izlūkot uz Lēnes muižu. Kad Skujēns sadursmē krita, B. zem spēcīgas ienaidnieka uguns izlauzās cauri aplencēju rindām, turpināja izlūkošanu un ievāca nozīmīgas ziņas, kuras pēc tam sniedza bataljona vadībai”.
Kad sāka organizēties Latvijas kara aviācija, A. Blaubergs iesaistījās tās veidošanā un arī pats piedalījās kaujas lidojumos.
1920. gada 29. jūlijā, veicot pārlidojumu no Spilves un Rēzekni, Blauberga vadītā lidmašīna netālu no Pļaviņām cieta katastrofu. Pēc nogāšanās mežā eksplodēja benzīna bāka un lidmašīna kopā ar apkalpi sadega. Bojā gāja arī lidotāji novērotāji virsleitnants Žanis Rulle un Rolfs Zīverts.
Katastrofas iemesli tā arī pilnībā netika
noskaidroti. Acīmredzami A. Blaubergs nezināmu iemeslu dēļ bija mēģinājis
lidmašīnu pie Stukmaņiem nosēdināt. Pirmo reizi viņam tas nav izdevies, bet
atkārtotā mēģinājuma laikā lidmašīna pēkšņi zaudējusi ātrumu un nogāzusies.
Bojāgājušo dienesta biedrs Rūdolfs Drillis esot gan stāstījis, ka avarējušās
lidmašīnas apkalpe vienkārši vēlējusies apgādāties ar tolaik slaveno “Stukmaņu
pomeranci”.
R. Zīverts apglabāts Rīgas Lielajos kapos (sk.), bet par Ž. Rulles apbedījuma vietu ziņu pagaidām nav.
LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka A. Blaubergs apglabāts Rīgas Brāļu kapos. Norādīts arī cits nāves datums – 1920. gada 20. jūlijs.
Labots un papildināts: 04.06.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 338. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 82. lpp.; Brūvelis, E. Latvijas aviācijas vēsture 1919-1940. Rīga: Rīgas nami, 2012. 69. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru