Atrodas Varakļānu kapu luterāņu
nodalījumā. GPS 56.62026, 26.763646
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris Otto Bērziņš. 1937. gada 8. septembrī, dienā, kad Varakļānu kapos
tika atklāts piemineklis diviem nezināmajiem 2. Ventspils kājnieku pulka
karavīriem (sk.), atklāts piemineklis arī pie Bērziņa kapa, kas, domājams, arī
tapis pēc arhitektūras studenta Anša Bērziņa meta. Tā uzstādīšanu pašaplikšanās
ceļā finansējuši Mežu departamenta darbinieki. Betona piemineklī iestrādātajā
metāla plāksnē atliets teksts:
L.K.O.K. VIRSMEŽSARGS
OTTO BĒRZIŅŠ
DZIMIS 1892. G. 13 X MIRIS 1927.
G. 24 V
TU MŪSU SAIMĒ BIJI NO VAROŅU
CILTS,
LAI MEŽS KLUSU TEV ŠALC,
LAI VIEGLAS TEV SMILTS.
L. MEŽK. UN MEŽD. B-BAS
VIĻĒNU NODAĻA.
Foto: 09.06.2019., Arno Liepiņš
Vēsturiska atkāpe. Otto Bērziņš
dzimis Varakļānu pagastā zemkopja ģimenē. LKOK
biogrāfiskajā vārdnīcā kā viņa dzimšanas datums norādīts 26. novembris.
Krievijas armijā iesaukts 1913. gadā un dienējis 110. Kamas
kājnieku pulkā, kur beidzis mācību komandas kursus un paaugstināts par
dižkareivi. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Par
izlūkošanu Augustovas mežos apbalvots ar IV šķiras Jura krustu, paaugstināts
par kaprāli un iecelts par vada seržantu. 1914. gada novembrī Austrumprūsijā
kritis vācu gūstā. Latvijā atgriezies 1918. gada oktobrī.
Latvijas armijā iesaukts Borkovā 1919. gada 16. jūnijā.
Sākotnēji ieskaitīts Malienas bataljonā (vēlāk 1. Liepājas kājnieku pulks) un
iecelts par 3. rotas vada seržantu. Frontē kopš 10. augusta, piedalījies visās
pulka kaujās Latgalē. Par nopelniem un uzcītīgu dienestu paaugstināts
virsseržanta pakāpē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1920. gada 23. janvārī Bērziņš “ar savu vadu izsita 2 ienaidnieka rotas no
stipri nocietinātās Garānu sādžas un Mežvidu stacijas, saņēma 10 gūstekņus,
ieguva 2 zirgus u.c. trofejas”.
Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī, strādājis par valsts
mežsargu Varakļānu iecirknī, tad ģimenes saimniecībā Varakļānu pagasta
Eleonoras muižas Pļaviņās.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna,
I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 76. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 119,
29.05.1927.; Latvijas Kareivis, Nr. 204, 10.09.1937.; Svētdienas Rīts,
Nr. 39, 26.09.1937.
