Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos piecu LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos. GPS 57.345757, 25.47965 

Cēsu kauju laikā 1919. gada 21. un 22. jūnijā Cēsu kaujās pie Jaunraunas muižas krituši seši 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka kareivji, no kuriem pieci apglabāti Jaunraunas kapos, bet sestais pārvests uz dzimtas kapiem. 1924. gada 24. augustā brāļu kapos atklāts O. Zeviško (bij. R. Teica) akmeņkaltuvē Rīgā no vietējā granīta darināts piemineklis. Piemineklis veidots kā ozola stumbrs ar krustu galā.

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Piemineklī ieslīpēta plāksne ar tekstu: 

Par Latvijas
neatkarību kritušiem
19 22/VI 19
V Cēsu kājnieku
pulka karavīriem
Jaun–Raunas pagasts

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Pie kritušo kapa kopas uzstādīta balta marmora plāksne (55 x 42 x 2 cm) ar tekstu: 

Kareivi
Kārlis Silamednis
Eduards Bundzis
Woldmars Kampus
Peters Kondrats
Eduards Ribiņš 

Tos kapus, tos kapus pieminat,
Kur savus varoņus atstājāt

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Tajā pašā laikā saskaņā ar citām ziņām piemiņas plāksnē minētais Voldemārs Kampuss patiesībā esot apglabāts dzimtas kapos Rūjienas Skudrītes kapsētā (sk.).

Apbedījumu apjož kalta dzelzs sētiņa. 

Pieminekļa uzstādīšanu, kas izmaksājusi 1100 latu (60 000 rubļu), organizējusi Jaunraunas pagasta valde un attiecīgi izveidota Pieminekļa celtniecības komiteja. Nepieciešamie līdzekļi iegūti, vācot ziedojumus un organizējot sarīkojumus. 

1988. gada vasarā veikta pieminekļa un piemiņas plāksnes tīrīšana, kā arī uzvesta melnzeme kopīgajai kapu kopai, bet pārējā iežogotā brāļu kapu teritorija tikusi grantēta. Arī sētiņa notīrīta un no jauna nokrāsota. To veicis kāds tolaik desmit gadus vecs skolēns vārdā Mārtiņš no Priekuļiem.

Papildināts: 11.02.2022.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 48.-49., 349. lpp.; Policijas Vēstnesis, Nr. 74, 23.09.1924.; Padomju Druva, Nr. 95, 11.08.1988.