Atrodas
Babītes pagasta Piņķu Sv. Jāņa (agrāk Nikolaja) draudzes kapu austrumu daļā pa labi
no galvenās alejas. GPS 56.944032, 23.918674
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Sniķeris. Uz kapa pēc apbedīšanas
komunistiskās okupācijas laikā uzstādīts betona kapakmens, kurā iestrādātas
divas balta marmora plāksnītes ar tajās iegravētu tekstu:
JĀNIS
SNIĶERIS
1897.
8. V 1985. 12 II
DUSI
SALDI TĒTIŅ,
MŪŽA
GAITAS BEIGUŠĀS.
LAI
NU VIEGLI ZEMES MĀTE
PĀRKLĀJ
SMILŠU PALADZIŅU.
Foto: 06.06.2019., karaviru.kapi
Pagājušā
gadsimta deviņdesmitajos gados saskaņā ar kapu uzrauga Jāņa Amola sniegto
informāciju uzstādīta arī tipveida granīta kapu plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara
ordeņa attēlojuma iekalts teksts:
Kaprālis
Jānis
Sniķeris
*
1897. g. 8. V.
†
1985. g. 13. II.
Foto: 06.06.2019., karaviru.kapi
Vēsturiska
atkāpe. Jānis Sniķeris dzimis 1897. gadā toreizējā Piņķu
pagastā. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā viņa dzimšanas datums norādīts 9. maijs.
Beidzis draudzes skolu, bijis zemkopis.
Pirmā Pasaules kara laikā 1916. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas
armijā, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Kaujā pie Ložmetējkalna
smagi ievainots. Par nopelniem cīņās pie Ikšķiles 1917. gada augustā apbalvots
ar Jura krusta III šķiru. 1918. gadā kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. novembrī, 9.
Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī
Latgales atbrīvošanā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada
21. novembrī Slokas pagastā pie Ragaciema Sniķeris “brīvprātīgi devās izlūkos,
piepešā triecienā izklīdināja ienaidnieku nodaļu, saņēma 20 gūstekņus, ieguva
smago ložmetēju u.c. trofejas”.
Atvaļināts 1921. gada 23. martā. Zemkopis, dzīvojis Babītes pagasta
Skauģos. 1925. gadā nelaimes gadījumā zaudējis roku. Strādājis par pagasta
ziņnesi, vēlāk zemes nomnieks Babītes pagasta Dzilnu Jaunzemniekos.
Pēc atkārtotās komunistiskās okupācijas 1945. gada janvārī
arestēts un izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu Krievijā. Atgriezies Latvijā
1954. gadā, strādājis vietējā sovhozā. Mūža nogalē pensionārs.
Avoti:
Babītes Ziņas, Nr. 55, 25.11.2014.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 479. lpp.
