Atrodas
Babītes pagasta Piņķu Sv. Jāņa (agrāk Nikolaja) draudzes kapu centrālajā daļā
pa kreisi no galvenās alejas. GPS 56.944032, 23.918674
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Klīve. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos
gados saskaņā ar kapu uzrauga Jāņa Amola sniegto informāciju uzstādīta tipveida
granīta kapu plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts:
Kaprālis
Jānis
Klīve
*
1891. g. 31. X.
†
1984. g. 18. XI.
Foto: 06.06.2019., karaviru.kapi
Vēsturiska
atkāpe. Jānis Klīve dzimis 1891. gadā toreizējā Piņķu
pagasta Liberos. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā viņa dzimšanas datums norādīts 3.
oktobris. Beidzis draudzes skolu un sācis strādājis par pašgājējas lokomobiles
un gatera mašīnistu.
Krievijas armijā iesaukts 1913. gadā un dienējis 13. Sibīrijas
strēlnieku pulkā, kura sastāvā, sākoties Pirmajam pasaules karam, nosūtīts uz
fronti. 1915. gada vasarā pie Varšavas ievainots. Pēc tam dienestā vairs nav
atgriezies.
1919. gada 6. novembrī Bermonta uzbrukuma laikā kā Piņķu pagasta
aizsargu nodaļas priekšnieks brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un kā labs
vietējo apstākļu pazinējs piedalījies izlūkošanā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada
8. novembrī “pēc izlūkošanas kājnieku pusrotas priekšgalā K. devās uzbrukumā
Streļļu mājām, kuras tika triecienā ieņemtas. Šeit mūsu rokās krita 2 smagie
ložmetēji, patšautene, 28 gūstekņi, 26 zirgi ar sedliem u.c. trofejas; 9. nov.,
kad mūsējie zem ienaidnieka pārspēka atstāja Beberbeķu ūdensdzirnavas, K. ar
dažiem kareivjiem aizgāja ienaidnieka aizmugurē un tur ar rokasgranātām
izraisīja paniku: bermontieši no dzirnavām aizbēga, atstājot mūsu rokās
lielgabalu, 2 ložmetējus un vairākas šautenes. Tikpat varonīgi K. piedalījās
10-12. nov. uzbrukumā pa Kalnciema šoseju Torņakalna virzienā, pie Šampētera,
Zasulauka un vēlāk pa Jelgavas šoseju līdz Olainei, pēc tam pa Kalnciema ceļu
līdz Ērzeļu krogam”.
Pēc cīņām pie Rīgas 1. bruņotā diviziona sastāvā cīnījies pret
lieliniekiem Latgalē.
Atvaļināts 1921. gada februārī, darbojies pagasta aizsargu nodaļā.
Vēlāk vadījis Līberu dzirnavas Babītes pagastā un veikalu Rīgā. Pēc Otrā
pasaules kara dzīvojis Babītes pagastā.
Avoti:
Babītes Ziņas, Nr. 55, 25.11.2014.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 250. lpp.
