Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Hermanis Riekstiņš. Pagājušā gadsimta
deviņdesmitajos gados saskaņā ar kapu uzrauga Jāņa Amola sniegto informāciju
uzstādīta tipveida granīta kapu plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa
attēlojuma iekalts teksts:
Kapteinis
Hermanis
Riekstiņš
*
1892. g. 30. VII.
†
1942. g. 6. II.
Vēsturiska
atkāpe. Hermanis Riekstiņš dzimis 1892. gada 30. jūlijā
toreizējā Piņķu pagastā. Beidzis draudzes skolu un pēc tam mācījies Bērzaines
vidusskolā pie Cēsīm.
1915. gada septembrī iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku
bataljonā (vēlāk pulkā), kurā dienējis līdz 1917. gada 7. novembrim, sasniedzis
vecākā unteroficiera (apakšvirsnieka) pakāpi.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūnijā, 8.
Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī
turpmākajās brīvības cīņu kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada
8. oktobrī kaujā ar bermontiešiem pie Katrīnmuižas “pēc rotas komandiera
ievainošanas R. uzņēmās komandēšanu, nodibināja sakarus ar blakus daļām, tā
dodams iespēju mūsējiem pāriet pretuzbrukumā un apturēt ienaidnieku; pie tam
ieguva 2 ložmetējus”.
Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1920. gada 7. janvārī
paaugstināts par leitnantu, 1923. gada beigās – par virsleitnantu, bet 1933. gada
novembrī – par kapteiņleitnantu, pārcelts uz Atsevišķo artilērijas divizionu. 1935.
gada martā paaugstināts par kapteini un pārcelts uz 11. Dobeles kājnieku pulku.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeni.
Pēc komunistiskās okupācijas 1940. gada 31. jūlijā no armijas
atvaļināts. Dzīvojis Babītes pagasta Pēpās.
Avoti:
Babītes Ziņas, Nr. 55, 25.11.2014.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 441. lpp.
