Cenu pagasta Dalbes kapos LKOK Hugo Brentes individuāls apbedījums

Atrodas Cenu pagasta Dalbes kapu vecākajā daļā uz dienvidiem no baznīcas. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Hugo Brente (priekšējā kreisā kopiņa). Kopiņas granīta apmalē iestrādāta plāksnīte ar tekstu: 

BRENTE
HUGO OTTO d.
1898.23.V – 1950. (..)

  

Foto: 11.05.2019, karaviru.kapi. 

Piezīme. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā Hugo Brentes dzimšanas datums minēts 1897. gada 12. maijs, bet kā miršanas gads – 1949. 

1920. gada 11. novembrī novada vēstures entuziastu grupai kopā ar toreizējā Ozolnieka novada domes priekšsēdētāju Andri Ozoliņu apmeklējot novada teritorijā esošos Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumus, radās ideja tās iezīmēt ar īpašām piemiņas zīmēm. Novada domes deputātu un ordeņa kavalieru tuvinieku pārliecināšanu par piemiņas zīmju nepieciešamību uzņēmās darba grupa, kuras sastāvā bija Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe, Ozolnieku vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs Aigars Stillers un novadpētnieks Guntis Rozītis. 2021. gada 27. maijā vēl toreizējā Ozolnieku novada domes deputāti lēma uzstādīt četru novada teritorijā apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietās īpašas piemiņas zīmes. Tipveida piemiņas zīmju metu izstrādājis heraldikas speciālists Juris Ivanovs, bet granītā tās darinājis tēlnieks Valtis Barkāns. Tā paša gada septembra sākumā viņa uzņēmums “Arteforma” vienu no piemiņas zīmēm uzstādījis arī pie H. Brentes kapa. Kopumā projekts izmaksājis 3993 eiro. Piemiņas zīmes bija paredzēts atklāt 11. novembrī, taču Covid-19 pandēmijas dēļ svinīgo pasākumu nācās atcelt.

Granīta piemiņas zīmē iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums un teksts: 

PAR LATVIJU 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
HUGO
BRENTE
KAREIVIS 

* 1898             † 1949 

Vēsturiska atkāpe. Hugo Brente dzimis zemkopja ģimenē tagadējā Balvu novada Kubulu pagastā, kur viņa tēvs Otto, kas nācis no Smiltenes apkārtnes, iepircis zemi. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā, bijis rotas ieroču meistars. 1918. gadā kopā ar savu pulku nonācis Krievijā, no kurienes Latvijā atgriezies lielinieku armijas sastāvā, bet pēc tam dezertējis un pievienojies Balvu partizānu nodaļai, no kuras vēlāk saformēts Latgales partizānu pulks. Latvijas armijas dienestā kā kareivis skaitās no 1919. gada 19. maija. 1920. gadā apbalvots ar LKO (Nr. 67) par piedalīšanos izlūkgājienā 1920. gada 22. maijā pie Boraskovas sādžas. Pavēlē par ordeņa piešķiršanu teikts: “ (..) uzbrukumā Boraskovas sādžai Hugo Brente kopā ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, kur straujā triecienā saņēma gūstekņus un ložmetēju, no kura apšaudīja bēgošo pretinieku, tā lielā mērā sekmēdams uzdevuma izpildi”. 

Atvaļināts 1921. gada 25. maijā. Dzimtajā sādžā ieguvis jaunsaimniecību, kur saimniekojis līdz 1935. gadam, kad ieguvis mežsarga vietu Klīves mežniecības Nordeķu apgaitā toreizējā Ozolnieku pagastā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gada janvārī apcietināts un izsūtīts uz koncentrācijas nometni Urālu apgabalā Krievijā. 1948. gadā kā smagi slims un darba nespējīgs atbrīvots un atgriezies Latvijā, kur līdz nāvei dzīvojis Nordeķos (tagadējās Dalbes mežniecības teritorijā). 

Papildināts: 12.11.2021. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 92-93. lpp.; Ozolnieku Avīze, Nr. 2 (240), 2017, februāris, 4.lpp.; ozolnieki.lv.; jelgavasnovads.lv, 10.11.2021.