Rīgas Pirmajos Meža kapos simbolisks LKOK Jura Pārupa apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne 1944. gada 23. jūlijā kritušajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jurim Pārupam, kas patiesībā bija apglabāts brāļu kapos aiz Daugavpils pie Zemgales stacijas (sk.). Pie simboliskās kapavietas uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kur zem krusta zīmes iekalts teksts: 

JURIS PĀRUPS
DZ. 29. III. 1899 RĪGA
KRITIS KAUJĀ AIZSTĀVOT DZIMTENI
23. VII. 1944 

Foto: 03.08.2019., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav arī minēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Tikmēr 2003. gada decembrī Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru pārapbedīšanas grupa Latvijas Nacionālo karavīru biedrības bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Skrejas vadībā, veicot pie Zemgales stacijas esošo brāļu kapu atrakšanu, starp citiem ekshumētajiem leģionāriem identificēja arī Jura Pārupa mirstīgās atliekas, kas 2004. gada 8. maijā tika pārapbedītas Lestenes brāļu kapos (sk.). Līdztekus individuālajai piemiņas plāksnei viņa vārds minēts Lestenes brāļu kapu piemiņas sienā, kā arī atsevišķajā piemiņas plāksnē Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas Otrā pasaules kara laikā krituši latviešu leģiona rindās, cīnoties pret lieliniekiem. 

Vēsturiska atkāpe. Juris Pārups dzimis 1899. gada 29. martā Rīgā. Ģimnāzijas izglītība. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 26. decembrī, Latviešu atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu muižas, “kur nocietinājušies lielinieki turēja zem lielgabalu un ložmetēju uguns mūsu spēkus, [dižkareivis] Pārups izvirzījās uz priekšu un ar patšauteni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā dodams iespēju mūsu spēkiem izsist pretinieku no stipri nocietinātām pozīcijām. Šajā kaujā tika iegūti 2 lielgabali, vairāki ložmetēji u.c. trofejas.” 

1919. gada jūlijā pārcelts uz 1. Kurzemes divīzijas Sapieru bataljonu. 1920. gada martā pārcelts uz Autotanku divizionu un nozīmēts par ložmetēju vada komandieri. 

Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Studējis tieslietas Latvijas Universitātē, pēc tam strādājis par Administratīvās daļas priekšnieku Nodokļu departamentā. Darbojies 5. Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljonā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. 

Otrā pasaules kara laikā leitnanta (šturmfīrera) pakāpē dienējis 4. robežsargu pulkā, cīnījies Austrumu frontē, kur 1944. gada 23. jūlijā kaujā kritis. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 390. lpp.; Bauskas Dzīve, 02.08.2004.; Cemety.lv.