Rīgas Jaunciema kapos LKOK Jēkaba Pareļa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Jaunciema kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Parelis (Parels). Pie kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kur iekalts teksts: 

PARELIS
JĒKABS
1900 – 1993
PARELE
MINNA
1895 – 1976 

Foto: 24.08.2022., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Parelis dzimis 1900. gada 6. oktobrī Lietuvā. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. oktobrī, 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. janvārī Latgalē pie Makužu sādžas izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē kareivis Parelis “ar piepešu ložmetēja uguni izraisīja lieliniekos paniku un piespieda tos bēgt, atstājot mūsu rokās lielgabalu un karamateriālus”. 

Atvaļināts 1922. gada 18. janvārī. Dzīvojis Rīgā, strādājis Rīgas biržas ogļu noliktavā, atslēdznieks. Miris 1993. gada 27. septembrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 389. lpp.; Cemety.lv.

Barkavas kapos LKOK Pāvila Paļuna individuāls apbedījums

Atrodas Barkavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pāvils Paļuns (Paļeļuns). Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pāvils Paļuns dzimis 1892. gada 15. augustā toreizējā Bauskas apriņķa Kilimskas pagastā (tagad Lietuvas teritorijā), lietuvietis. 

1913. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 29. Sibīrijas strēlnieku pulkā, Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1916. gada septembrī kritis vācu gūstā, no tā atgriezies 1918. gada decembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. jūnijā, ieskaitīts Malienas bataljonā (vēlāk 1. Liepājas kājnieku pulka II bataljons). Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 25. novembrī Latgalē Bērzpils pagastā kaprālis Paļuns “pirmais uzbruka lielinieku lauksardzei Svētiņu sādžā, pārsteidza to un bez pretošanās sagūstīja 8 sarkanarmiešus”. 

Atvaļināts 1922. gada 28. aprīlī. Jaunsaimnieks Saikavas pagasta “Tanslavās”. Miris 1975. gada 10. septembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 389. lpp.

Dzērbenes Jaunajos kapos LKOK Valdemāra Pālena individuāls apbedījums

Atrodas Dzērbenes Jaunajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Valdemārs (Voldemārs) Pālens. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Valdemārs Pālens dzimis 1897. gada 24. jūlijā toreizējā Nēķenes (tagad Taurupes) pagastā zemkopja ģimenē. Atslēdznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un pie Rīgas 1917. gada augustā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Pēc tam pārcelts uz 12. armijas ieroču darbnīcām. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā Dzērbenē, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. un 5. novembrī, “kad vācu desants ieņēma Bulduru tiltu un apdraudēja 3. Latgales divīzijas labo spārnu, [kareivis] Pālens viens no pirmajiem pār klaju lauku devās prettriecienā, tā sekmēdams ienaidnieka atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 15. aprīlī. Jaunsaimnieks Taurenes pagasta Brežģos, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Mūža nogalē slimojis. Miris 1946. gada aprīlī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 387. lpp.

Rīgas Raiņa kapos LKOK Voldemāra Ozola individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Raiņa kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Voldemārs Ozols. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne ar Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu un keramikas medaljonu ar V. Ozola fotogrāfiju civilā. 

Foto: 18.09.2023., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Ozols dzimis 1884. gada 17. oktobrī Krievijas Vitebskas guberņā Vidrejas latviešu kolonijā amatnieka ģimenē. Beidzis Rīgas Katrīnas II pilsētas skolu, no 1902. gada dzelzceļnieks. 1903. gadā iesaistījies sociāldemokrātiskajā kustībā. 

1904. gadā iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1907. gadā, iegūstot podporučika pakāpi. Nosūtīts uz 8. Maskavas grenadieru pulku Tverā. 1910. gadā paaugstināts par poručiku un 1911. gadā iestājies Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā, to beidzis 1914. gada maijā, piešķirta štābkapteiņa pakāpe un piekomandēts Kaukāza kara apgabala Virspavēlnieka štābam Tiflisā kā ģenerālštāba virsnieks. Pirmā pasaules kara sākumā no 1914. gada oktobra nosūtīts uz 4. Kaukāza korpusu, bet no 1915. gada jūnija dienējis 4. Turkestānas korpusā. Piedalījies kaujās pret turkiem un armēņu nacionālo vienību formēšanā. 1915. gadā paaugstināts par kapteini. Oktobrī pārcelts uz Rietumu frontes 4. armiju, 55. divīzijas štāba priekšnieks. 1916. gada janvārī nosūtīts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, bet vēlāk pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. gada decembrī iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieku. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 1917. gada janvārī pie Ložmetējkalna saindējies ar kaujas gāzēm. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas ievēlēts par Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomitejas (Iskolastrela) priekšsēdētāju, jūlijā no šā amata atteicies. 1917. gada augustā paaugstināts par apakšpulkvedi. Apbalvots ar Staņislava ordeņa I, II, III un IV šķiru, Annas ordeņa II, III un IV šķiru, Vladimira ordeņa IV šķiru un Jura ordeņa IV šķiru. 

1917. oktobrī armiju atstājis un devies uz Krieviju, dzīvojis Pleskavā, vēlāk – Zujevā Vitebskas guberņā. 

1918. gada decembrī atgriezies Latvijā, 1919. gada janvārī Liepājā apcietināts un nosūtīts uz Igauniju, kur atradies ieslodzījumā trīs mēnešus. Atbrīvots pēc Igaunijas armijas virspavēlnieka Johana Laidonera iejaukšanās. 1919. gada martā iestājies Igaunijas armijā, kā sevišķu uzdevumu virsnieks piekomandēts 2. divīzijai Tērbatā, pie kā tika formētas Ziemeļlatvijas brigādes daļas. Sākoties karadarbībai pie Apes, iecelts par apvienoto latviešu un igauņu spēku (Alūksnes grupas) štāba priekšnieku. Šajā amatā darbodamies, būtiski sekmējis uzvaras pār lieliniekiem, kā arī pār landesvēru un dzelzsdivīziju Cēsu kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. martā Ozols “personiski piedalījās kaujā pret lieliniekiem kopā ar igauņu bruņuvilcienu, kas no Korvas uzbruka Alsviķu stacijas virzienā. Visu dienu atrazdamies spēcīgā artilērijas un ložmetēju apšaudē, vadīja vilciena kaujas darbību, kritiskā brīdī, artilērijas uguni koriģēdams, izglāba pulka kaujas kolonnu, kas pie Jaunās muižas bija nokļuvusi krustugunī. Pēc tam ar vilcienu izlauzās līdz Alsviķu stacijai, izraisīja apjukumu un palīdzēja ieņemt nocietināto Rezakas muižu un Māriņkalnu.” 

Pēc Cēsu kaujām, izraisoties konfliktam ar toreizējo Ulmaņa valdību, Ozols atkal devies uz Igauniju, taču bermontiešu uzbrukuma dienās atgriezies Latvijā. 1919. gada 10. oktobrī ieskaitīts Latvijas armijā pulkveža-leitnanta pakāpē, no 19. oktobra Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieks, no 27. decembra atkal nosūtīts Igaunijas virspavēlnieka rīcībā un drīzumā atvaļināts. No 1920. gada februāra Lietuvas armijas konsultants, bet rudenī iecelts par frontes pavēlnieka štāba priekšnieka vietnieku. 1921. gada vidū atvaļināts un atgriezies dzimtenē. Nomājis Lielplatones muižas kulturālo centru, lauksaimnieks, vēlāk revidents Valsts linu monopola nodaļā. Publicējis vairākus rakstus par savu darbību brīvības cīņu laikā un ar to saistītajiem politiskajiem notikumiem. No 1925. gada līdz 1934. gadam partijas “Darba savienība” biedrs, laikrakstu “Tautas Sociālists” (no 1930. līdz 1931. gadam) un “Tautas Vienība” (no 1933. līdz 1934. gadam) redaktors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības un Brīvības cīnītāju biedrības “Leģions” vadītājs. 

1934. gada 6. maijā sakarā ar politisko darbību apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā. 1935. gada 8. jūnijā izraidīts no Latvijas, apmeties uz dzīvi Lietuvā Telšos. 1936. gadā devies uz Spāniju, no novembra piedalījies Spānijas pilsoņu karā kā militārais speciālists republikāņu armijā, štāba aizmugures apmācības daļas priekšnieks, piešķirta ģenerāļa pakāpe. Spānijā palicis līdz 1937. gadam, kad aizbraucis uz Franciju. 1939. gada aprīlī Ozolam atņemta Latvijas pilsonība. Nacistiskās okupācijas laikā iesaistījies franču pretošanās kustībā. Domājams, bijis saistīts ar komunistu slepenajiem dienestiem. 1945. gada jūnijā atgriezies PSRS okupētajā Latvijā, pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Miris 1949. gada 5. jūnijā Rīgā (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā nāves datums, domājams, kļūdaini norādīts 12. jūlijs). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 383.-384. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 352.-353. lpp.; Cemety.lv.

Zaļesjes pagasta Savelinkos piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas pie Zilupes pilsētas Zaļesjes pagasta Savelinkos (Saveļinkos). 

Atklāta 2008. gadā pie kādreizējā 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas 3. vada ēku kompleksa. 

Piemiņas vietu pēc kādreizējo robežsargu tuvinieku lūguma izveidojusi Valsts robežsardze sadarbībā ar vietējo pašvaldību. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.

Līdumnieku pagastā piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas blakus Līdumnieku-Plaudišu ceļam pie pagrieziena uz Vjarumiem. 

Atklāta kādreizējā 2. Zilupes robežsargu bataljona 3. rotas 1. sardzes vietā. 

Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.

Blontu pagasta Dubrovkā piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas Blontu pagastā mežā pie Dubrovkas. 

Atklāta kādreizējā 2. Zilupes robežsargu bataljona Goliševas rotas ēku kompleksa vietā. 

Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.

Līdumnieku pagasta Miņinos piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas Līdumnieku pagasta Miņinos Astenci ciema virzienā pie Zilupes tilta blakus robežai ar Krieviju. 

Atklāta pie kādreizējā 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas Miņinu kordona. 

Pie simboliska robežstaba piestiprināta koka plāksne kurā iegrebts teksts: 

ŠAJĀ VIETĀ LĪDZ 1940. GADAM
BIJA 2. ZILUPES ROBEŽSARGU
BATALJONA 1. ROTAS
MIŅINU KORDONS.
LATVIJAS ROBEŽU UZTICĪGI
SARGĀJA
ĀDAMS PEDĀNS, ĀDAMS RUDZIŠS,
FRANCIS DOLGOVS
UN CITI ROBEŽSARGI.
ATCERIES:
LATVIJAS ROBEŽA IR SVĒTA! 

Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46.-47. lpp.

Pasienē piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas Pasienē pie Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas. 

Atklāta pie kādreizējās 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas Pasienes sardzes mītnes. 

Pie simboliska robežstaba piestiprināta metāla plāksne kurā iegravēts teksts: 

ŠAJĀ VIETĀ LĪDZ 1940. GADAM BIJA
2. ZILUPES ROBEŽSARGU BATALJONA
1. ROTAS PASIENES SARDZE.
LATVIJAS ROBEŽU UZTICĪGI SARGĀJA
MIĶELIS ATTE, HERBERTS LŪSIS,
GUSTAVS TREIMANIS UN CITI ROBEŽSARGI. 

ATCERIES:
LATVIJAS ROBEŽA IR SVĒTA! 

Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.

Indras pagasta Mateikos piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas Indras pagasta Mateikos. 

Atklāta 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas 3. vada 7. sardzes vietā. 

Piemiņas vietu izveidojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 46. lpp.

Piedrujā piemiņas vieta Latvijas robežsargiem

Atrodas pie Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļas. 

Piemiņas vietu iekārtojusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi.

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.

Šķaunē pie pagasta pārvaldes ēkas piemiņas plāksne lielinieku noslepkavotajiem Latvijas robežsargiem

Atrodas Šķaunē pie pagasta pārvaldes ēkas. 

Atklāta pie savulaik robežsargu celtā tautas nama, tagadējās Šķaunes pagasta pārvaldes ēkas. 

Piemiņas plāksni uzstādījusi Robežsargu dzimtas kopa sadarbībā ar Valsts robežsardzi. 

Avots: Austrumu robežas sardzē: Noziegums Masļenkos 1940. gada 15. jūnija rītā. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025. 45. lpp.