Atrodas Rīgas Ivana kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Mārtinsons (Martiņsons).
Vēsturiska atkāpe. Eduards Mārtinsons dzimis 1899. gada 27. oktobrī toreizējā Vilzēnu (tagad Braslavas) pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 29. maijā Mazsalacā. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem, 26. augustā ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, cīnījies pret bermontiešiem un piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1920. gada 23. februāri Latgalē, “laikā, kad ienaidnieka pārspēks ielenca mūsu velosipēdistu rotu, kas bija devusies izlūkgājienā, [kaprālis] Mārtinsons, saņēmis uzdevumu segt atkāpšanos, ar spēcīgu uguni aizturēja pretinieku līdz pēdējai iespējai, kā rezultātā rota paguva atkāpties”. Šajā kaujā Mārtinsons krita gūstā, no kura 20. jūnijā Maskavā izbēga un caur Igauniju atgriezās Latvijā.
Atvaļināts 1921. gada 29. novembrī. Lauksaimnieks Vilzēnu pagasta “Priedītēs”. Pagasta aizsargu nodaļas biedrs.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada janvārī arestēts, ievietots Valmieras, pēc tam Cēsu cietumā. 1945. gada decembrī Krievijas Sverdlovskas apgabala IeTK, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 3. daļu piesprieda Mārtinsonam piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Bijis ieslodzīts Kušvas un Nižņijtagilas nometnēs. 1949. gada beigās atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Lielvārdē. Miris 1966. gada 22. novembrī.
Eduarda Mārtinsona vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 339.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru