Atrodas Limbažu pilsētas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Voldemārs Artūrs Cēlējs. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne.
Vēsturiska atkāpe. Fricis Voldemārs Artūrs Cēlējs dzimis 1898. gada 17. jūlijā Rīgā.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas kara transportā. No 1918. gada 13. septembra līdz 1919. gada 3. oktobrim dienējis Francijas Ārzemnieku leģionā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. oktobrī, Kara flotiles sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī kā kuģīša “Lielupe” komandieris jūras virsnieka vietas izpildītājs Cēlējs “atbalstīja 9. Rēzeknes kājnieku pulka ķēdi, kas uzbruka Varkaļu krogam Lielupes krastā. Ienaidnieka ugunī piebrauca cieši pie krasta un ar ložmetēju un mīnmetēju uguni piespieda bermontiešus pārtraukt kauju un atstāt pozīcijas”. Savukārt naktī uz 11. novembri “uzbrukumā cementfabrikai Rīgā no tuvas distances atklāja mīnmetēju uguni, piespieda vāciešus atkāpties”.
Apbalvots ar Francijas kara medaļu. Atvaļināts 1922. gada 22. janvārī. Dzīvojis Rīgā, policists, kancelejas ierēdnis 4. policijas iecirknī. Līdz 1940. gada janvārim Rīgas prefektūras pasu nodaļas darbinieks.
Otrā pasaules kara laikā devies trimdā uz Vāciju. 1947. gadā atgriezies PSRS okupētajā Latvijā. Dzīvojis Alojā, vēlāk Limbažos, kalpotājs. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 23. janvārī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 110.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru